Vai Moldova var kļūt par nākamo Baltkrieviju? (10)

Kas notiek Moldovā?

6. decembrī Moldovā aptuveni divdesmit tūkstoši cilvēku izgāja ielās un protestēja pret valsts parlamenta lēmumu atņemt prezidentam kontroli pār izlūkošanas struktūrām. Protestētāji atsaucās jaunās valsts prezidentes Maijas Sandu aicinājumam un pieprasīja jaunu parlamenta vēlēšanu rīkošanu. Vizgunova norāda, ka šis nav pirmais gadījums valsts vēsturē un vēl 2017. gadā bija līdzīga apmēra protesti, kuri ilga vairākas dienas. Protesti valsts politikā ir salīdzinoši izplatīta parādība un parasti norisinās tieši ap vēlēšanu laiku.

Iekšējās nestabilitātes cēloņi ir vairāki, bet pagaidām izskatās, ka centrā ir izvirzījusies cīņa starp prorietumniecisko politiķi Maiju Sandu, kura nesen ieguvusi valsts prezidenta krēslu, un iepriekšējo prezidentu Igoru Dodonu, kura atbalstītāji kontrolē valsts parlamentu. Iespējams, ka Dodons vēlas vājināt Sandu politiskās pozīcijas un traucēt viņai darboties. Par to varētu liecināt arī tas, ka, atrodoties Moldovas prezidenta amatā, Dodons centās darīt pretējo un prezidenta pilnvaras spēcināt. Šiem notikumiem negatīvu fonu ir palīdzējusi veidot arī Covid-19 pandēmija, kuras rezultātā Moldova ir piedzīvojusi ārkārtīgi lielu ekonomisko šoku un nav spējusi iegrožot vīrusa izplatību. Covid-19 ir arī skaidri parādījis, ka ļoti sliktā stāvoklī ir Moldovas veselības aprūpes sistēma un arī valdība nav spējīga pabalstīt grūtībās nonākošo ekonomiku. Valsts ir zaudējusi daudzas vietas pasaules ekonomisko rādītāju topos.

Moldovas lielā problēma – korupcija

Vizgunova norāda, ka Moldova vēl arvien ir nabadzīgākā valsts Eiropā, neskatoties uz to, ka tās kaimiņvalstīs ir piedzīvots ievērojams progress. Savā ziņā to var izskaidrot ar faktu, ka Moldovas valsts ir nozagta un tajā ir izveidota ļoti labi izstrādāta korupcijas shēma. Neskatoties uz to, ka it kā norisinās centieni veikt zināmas reformas, lielākā daļa no tām ir bijušas tikai fasādes līmenī un tām nav bijis pozitīvas ietekmes uz valsts iedzīvotāju labklājību.

Šajā korupcijas shēmā salīdzinoši brīvi darbojas mafijas grupējumi, kuri izmanto valsts austrumos esošo Piedņestras konfliktu, lai Moldovas teritorijā nelegāli tirgotu alkoholu un cigaretes.

Tiem palīdz arī uzpirktā policija un robežsargi, kuri saņem savu daļu. Tāpat korumpēta ir arī tiesu vara un valdība. Vizgunova norāda, ka tas viss beigu beigās skar arī sabiedrību, kura iesaistās korupcijas attīstībā. Tas tāpēc, ka cilvēkiem bieži vien ir vieglāk samaksāt kukuli kādām iestādēm, nevis saskarties ar neērtībām, to nedarot.

Vizgunova pauž, ka Maija Sandu ir politiķe, kura cenšas šo iesīkstējušo sistēmu mainīt un izveidot funkcionējošu valsts pārvaldi bez korupcijas seguma. Tāpēc viņa ir salīdzinoši neērta esošās kārtības piekritējiem, taču ir spējusi apvienot zem sava karoga diezgan plašus sabiedrības slāņus – prokrieviski noskaņotos, proeiropeiski noskaņotos, Moldovas etniskās grupas, ārvalstīs dzīvojošo diasporu un citus. Visbeidzot, regulāri tiek izsaimniekoti arī valsts līdzekļi. Pētniece norāda uz bēdīgi slaveno “gadsimta noziegumu”, kura ietvaros no valsts budžeta pazuda viens miljards eiro. Tā ir lauvas tiesa no Moldovas valsts un izraisīja milzīgu iedzīvotāju sašutumu.

Vai Moldova var kļūt par otru Baltkrieviju?

Vizgunova domā, ka tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Būtu sākumā jāsagaida, ko nesīs nākamās brīvdienas, jo šajā laikā cilvēkiem ir iespēja neiet uz darbu un iziet ielās. Šeit arī ir jautājums par to, kā reaģēs parlaments un vai tas izvēlēsies izsludināt jaunas vēlēšanas. Pagaidām nav signālu, ka šāds solis varētu tikt sperts. Savukārt, ja patiešām vēlēšanas tiks izsludinātas, ir jautājums par to caurskatāmību un godīgumu. Pētniece vērš uzmanību uz to, ka jau nesen notikušajās vēlēšanās bija skaidri redzami krāpšanās mēģinājumi – balsu pirkšana un citi. Visbeidzot, ja vēlēšanas notiks un tās būs atbilstošas demokrātiskiem standartiem, ir jautājums par Maijas Sandu spēju sastrādāties ar jauno parlamentu.

Vizgunova piemetina, ka Moldovas sabiedrība pagaidām šķiet nogurusi un arī visaktīvākā un darbspējīgākā daļa ir ārzemēs.

Ir jautājums par to, vai uz vietas palikusī daļa būs gana spēcīga, lai uz saviem pleciem iznestu protestu smagumu.

Rumānijas loma Moldovas stāstā

Šajā kontekstā liela loma ir Moldovas kaimiņvalstij Rumānijai, uz kuru ir devušies daudzi moldāvi. Daudziem ir arī Rumānijas pilsonība, kuru valsts iedzīvotāji izmanto, lai strādātu un izglītotos Rietumos. Turklāt liela daļa no Moldovas politiskās elites ir bijusi sasaistīta tieši ar Rumāniju. Vizgunova gan saka, ka Rumānijai pagaidām nav lielas iespējas ietekmēt notiekošo Moldovā, jo šajā valstī nesen tika gāzts parlaments un drīzumā ir gaidāmas jaunas vēlēšanas. Tāpēc pagaidām nekas vairāk par oficiāliem apsveikumiem Maijai Sandu no Rumānijas puses nav ticis darīts.

Kāda varētu būt Moldovas attīstības nākotne?

Vizgunova saka, ka, neskatoties uz ekonomiskajām problēmām, moldāvi sevi redz kā kulturāli bagātu valsti. Tās tradīcijas iestiepjas gan Rietumeiropas, gan Austrumeiropas, gan arī islāma kultūras telpās. Turklāt pastāv arī zināmi cerību stariņi, ka Moldova beigu beigās varētu sākt vairāk virzīties Eiropas virzienā. Jau pašlaik Ķīna un Eiropas Savienība pērk vairāk Moldovas vīnu nekā Krievija. Turklāt aptuveni 70% no Moldovas tirdzniecības notiek ar Eiropas Savienību, nevis Krieviju (šeit, protams, ir runa par legālo, nevis nelegālo tirdzniecību). Pozitīvi ir arī tas, ka Maija Sandu tomēr ir kļuvusi par Moldovas prezidenti, jo viņai tagad būs iespēja turpināt reformas, kuras politiķe centās iesākt, jau esot premjerministres amatā. Pozitīvi būtu vērtējama arī cita veida Eiropas Savienības darbība – piemēram, palīdzība robežu pārvaldībā.

Krievijas un Eiropas Savienības faktori

Tomēr Moldovas nākotni lielā mērā noteiks arī tās spēja ar Eiropas tuvināšanās projektiem nesadusmot kaimiņos esošo krievu lāci.

Maskavai tomēr vēl arvien pār Moldovu ir ievērojama ietekme gan saistībā ar austrumos esošajā Piedņestras Republikā novietotajiem miera uzturēšanas spēkiem, gan arī saistībā ar to, ka aptuveni puse no valsts sabiedrības vēl arvien atbalsta ciešāku tuvināšanos ar Krieviju.

Tādējādi Moldovas ārpolitika ir salīdzinoši elastīga un cenšas izvairīties no pārāk liela uzsvara uz vienu vai otru nometni.