Dabai draudzīgi Ziemassvētki: ieteikumi ilgtspējīgākām svētku svinībām

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Populārākās Ziemassvētku tradīcijas Latvijā ir apdāvināšanās (dāvanas saviem mīļajiem pasniedz 60 % valsts iedzīvotāju), eglītes rotāšana (54 %) un svētku mielasta baudīšana (42 %). Interjera dizainers Darjus Rimkus un televīzijas raidījumu vadītāja un ilgtspējīga dzīvesveida atbalstītāja Kristīne Garklāva dalās idejās, kā ievērot tradīcijas un iepriecināt tuvākos cilvēkus dabai draudzīgā veidā.

Svētku eglīte var būt ļoti dažāda – droši ļaujies fantāzijas lidojumam

Tiem, kas ilgtspējas principu, vietas trūkuma vai citu iemeslu dēļ nevēlas tradicionālu Ziemassvētku eglīti, Darjus Rimkus iesaka izvēlēties neordinārus risinājumus. “Ir daudz alternatīvu veidu, kā izveidot savu svētku eglīti un radīt svētku sajūtu. Radošajā procesā var iesaistīt visu ģimeni un izmantot mājās pieejamos materiālus – grāmatas, dažādus rotājumus un interjera priekšmetus vai LED lampiņu virtenes, ko piestiprina pie sienas, veidojot eglītes kontūru. Šādi risinājumi ir dabai draudzīgi, turklāt, ja mājās ir dzīvnieki vai mazi bērni, tas ir arī drošāk. Un nebūs arī jāslauka nobirušās skujas! Var iegādāties arī jau gatavu auduma, bambusa vai koka eglīti, kuru izrotā pēc sirds patikas,” iesaka IKEA interjera dizainers. Viņš norāda, ka IKEA katru gadu nāk klajā ar vairākiem ilgtspējīgiem risinājumiem. Piemēram, šogad daļa no zviedru giganta veikalos pieejamās mākslīgās Ziemassvētku eglītes ir izgatavotas no cukurniedru plastmasas – atjaunojama materiāla, kas salīdzinājumā ar parasto plastmasu ir dabai draudzīgāks.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Televīzijas raidījumu vadītāja un ilgtspējīga dzīvesveida atbalstītāja Kristīne Garklāva saka, ka viņas ģimenē eglītes rotāšanai katru gadu izmanto tos pašus rotājumus.

“Daži no tiem palikuši mantojumā no manas vecmāmiņas, bet reizēm mums arī pietiek, ja vienkārši ieliekam svecītes.

Mūsu ģimenē īpašu uzmanību pievēršam ne tikai Ziemassvētku dekorācijām, bet arī Ziemassvētku eglītei. To mēs dodamies meklēt vietās, kur nesen veikta mežizstrāde vai meža tīrīšana, vai izvēlamies no vētrā nokritušu koku galotnēm. Jau novembra beigās mūsu mājās iededzam arī LED lampiņu virtenes. Tumšajā gada laikā es ļoti jūtu vajadzību pēc gaismas, un šo vēlēšanos piepildu ar kvalitatīvām LED virtenēm, ko lietojam gadu no gada. Logā liekam Ziemassvētku zvaigzni, kas iepriecina, nākot mājās. Man ir svarīgi arī tas, ka LED lampas patērē līdz 85 % mazāk elektroenerģijas,” stāsta Kristīne Garklāva.

Interjera dizainers piebilst, ka stilīgu Ziemassvētku eglīti var izveidot pat no mežā atrastiem zariem, ja vien tos atbilstoši izrotā. Eglītes lomu var nospēlēt arī kāds no mājās esošajiem zaļajiem augiem, piemēram, izpušķojot palmu, tā būs kā atmiņas par skaistākajiem ceļojumiem un atgādinās, kā svētkus sagaida tropu zemēs.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Arī dāvanas iepakojums var būt dāvana

Vairums no mums svētku laikā vēlas iepriecināt savus tuvākos cilvēkus vismaz ar nelielu dāvanu. Interjera dizainers saka, ka šai gadījumā ilgtspējīgās dāvanas ir praktiskas, turklāt tas attiecas arī uz iesaiņojumu. Dāvanas iepakojums var būt praktiski izmantojams, to veidojot kā daļu no dāvanas.

“Ērti var izmantot tekstilu – dāvanu var iesaiņot dvielī, galdautā, spilvendrānā, lakatā vai kokvilnas maisiņā.

Tāpat var lietot arī burkas un kastes – piepildi ar saldumiem, garšvielām vai pašu ceptiem cepumiem un dāvana gatava! Turklāt arī iesaiņojums noderēs virtuvē. Izrotā dāvanu ar dabas materiāliem – čiekuriem, nelieliem zariem, kanēļa standziņām un žāvētām citronu un apelsīnu šķēlītēm,” Darjus Rimkus iesaka.

Lai izvairītos no negribētām dāvanām un samazinātu svētku laikā radušos atkritumu daudzumu,

Kristīne Garklāva iesaka pirms dāvanas izvēles kādu laiku domāt par saņēmēju – tā noteikti radīsies idejas personiskākām veltēm.

“Gan dāvanu, gan iepakojuma izvēlē cenšos domāt par dabu. Vislabprātāk pasniedzu lina maisiņos iesaiņotas dāvanas – šādos maisiņos vēlāk var glabāt zāļu tējas. Bērnu vēlmes gan ne vienmēr ir viegli saskaņot ar ilgtspējas principiem, taču es mēģinu izraudzīties kaut ko tādu, kas rosinātu zinātkāri un palīdzētu izzināt pasauli. Ziemassvētku sajūtu var radīt, arī izejot pastaigā ar patversmes suni, izveidojot īpašu dziesmu atskaņošanas sarakstu draugam vai ziedojot,” saka Garklāva.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Paildzini svētku maltīti

Krāšņs svētku galds ar daudziem gardiem ēdieniem ir veids, kā izrādām mīlestību un rūpes saviem tuvākajiem cilvēkiem. Taču, lai pēc svinībām ēdiens nebūtu jāmet ārā, ir svarīgi kārtīgi izplānot nepieciešamo ēdiena daudzumu. Šogad, kad svinēsim svētkus šaurākā lokā nekā ierasts, tas ir īpaši svarīgi. Darjus Rimkus atgādina – ja ēdiens paliek pāri, nevajadzētu to ilgi turēt uz galda istabas temperatūrā, bet salikt pārtikas kārbās un traukos un likt ledusskapī. Viņš iesaka izvēlēties caurspīdīgus traukus, jo tajos ēdiens uzreiz būs redzams, tāpēc netiks piemirsts.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

“Mēs vienmēr ļoti piedomājam, lai nevajadzētu izmest ēdienu. Pārtikas atkritumi ir liela problēma visā pasaulē – katrs cilvēks gadā izmet atkritumos 100 kg pārtikas, īpaši bieži ar to iznāk grēkot pēc lielām svinībām,” saka K. Garklāva. “Mēs ģimenē saliekam pārpalikušo ēdienu aizveramos stikla traukos, lai tas ilgāk saglabātos svaigs, un traukus novietojam ledusskapja priekšējā daļā, citādi viegli var gadīties tos aizmirst. Varam ieteikt kombinēt mielošanos ar pastaigām – dodoties dabā, var paņemt līdzi trauciņus ar neapēsto, un tad pēc kārtīgas izkustēšanās nebūs vairs jādomā par uzkodām!”

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu