Bijusī ministre: Ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajos gados ir pārlieku optimistiskas (5)

TVNET raidījumā "Nauda runā" bijušais ekonomikas ministrs, valdošās koalīcijas partijas "Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts skaidro, ka šis pieņēmums ir balstīts uz faktu, ka krīze nav strukturāla problēma, un situācija ir smaga atsevišķās nozarēs.

"Paredzam, ka būs atsitiena efekts. Rēķināmies, ka situācija var būt sliktāka, īpaši ar nodarbinātību dažādās nozarēs. Es gan gribētu lūgt visus saprast, ka no mums visiem ir atkarīgs, kāda tā situācija būs.

Ja mēs būtu ievērojuši tos ierobežojumus, ko valdība noteica vēl oktobrī, tad tagad nebūtu jāgriež šīs skrūves ciešāk.

Tāpēc – ievērosim šos ierobežojumus, lai varam ātrāk tos mazināt un atjaunot ekonomisko aktivitāti!” aicina Pavļuts.

Politiķis piebilst, ka Latvijas rīcībā ir pietiekami finanšu resursi, lai varētu palīdzēt ekonomikai atgūties.

Bijusī ekonomikas un finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka prognozes par ekonomikas izaugsmi tuvākajos gados ir pārāk optimistiskas. Arī nākamā gada budžetā nav plānoti izaugsmes pasākumi, jo tur ir drīzāk dažādu ikdienas vajadzību tēriņu segums.

“Pilnīgi noteikti, ko vajag darīt, – jāvirza atjaunošanās plāns, kam resursus dod divi miljardi eiro no Eiropas Savienības. Gribētos redzēt, vai valdībai ir plāns šos resursus ieguldīt tā, lai sitiens ekonomikai būtu iespējami maigāks. Šobrīd varbūt tas tiek apspriests, bet plašākai publikai netiek prezentēts.

Tomēr es gribētu, lai tas tiktu darīts, lai būtu vismaz kāda drošības sajūta, ka valdība zina, ko dara,” saka Reizniece-Ozola.

Zināms, ka nākamā gada budžetā vairāk līdzekļu būs mediķiem, izglītībai, labklājības nozarei. Vienā no budžeta redakcijām minēts, ka valsts aizsardzībai tiks veltīti 2,4% no IKP, lai gan pēc NATO prasībām ir nepieciešami divi procenti.

Jautāts, vai būtiskāk šogad nebūtu šos 0,4% veltīt, piemēram, jaunām gultasvietām slimnīcās, Pavļuts saka, ka aizsardzības loma šajos laikos noteikti nav mazinājusies, un tā ir būtiska arī krīzes apstākļos, jo tajos var palielināties ārējie apdraudējumi.

“Tāpēc arī bruņotajiem spēkiem ir nepieciešams strādāt pie modernizācijas. Iemesls, kāpēc šis procents ir virs diviem, ir tāpēc, ka vidējā termiņa – 3 gadu budžetā šī procentuālā bāze netika pārrēķināta. Attiecībā uz aizsardzību neesam mazinājuši aizsardzības budžetu, jo tas arī šajos apstākļos nav jādara. Papildus tam mēs esam raduši iespēju stiprināt veselības aprūpi, sociālo aizsardzību un citas nozares,” saka Pavļuts.

Arī Reizniece-Ozola atbalsta esošā finansējuma piešķiršanu aizsardzības nozarei, un viņa norāda, ka to ir darījusi arī iepriekšējā valdība.

“Šis ir pirmais gads, kad IKP samazinās, un ir prātīgi aizsardzībai nesamazināt finansējumu kaut vai tāpēc, ka ir daudzi sākti projekti, kas ir jāturpina. Aizsardzībai ir iespējas izmantot savus resursus, lai varētu segt arī iekšlietu resorus. Un šo finansējumu, gudri plānojot, var izmantot Latvijas tautsaimniecībā,” noslēdz Reizniece-Ozola.

Pilnu raidījuma “Nauda runā” ierakstu un interviju ar Danu Reiznieci-Ozolu un Danielu Pavļutu lasiet un skatieties piektdien TVNET tiešsaistes žurnālā Klik.