Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Nauda runā Nodokļu slogs lielākajai daļai nodokļu maksātāju nākamgad samazināsies

Foto: TVNET

Nodokļu izmaiņas, valsts budžets un ekonomikas nākotnes perspektīvas – tie ir jautājumi, par ko Arņa Saukas vadītajā raidījumā “Nauda runā” diskutēja valdošās koalīcijas partijas “Attīstībai/Par!” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts un opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pirms iepriekšējās nodokļu reformas 2017. gadā uzņēmēju vidū bija vērojams patīkams uztraukums un sajūta, ka viņi ir “uz viļņa”. Tomēr pēc tam sākās “politiskais tirgus” un nodokļu reformas ieceres papildināja dažādas ieceres, un beigās šī reforma bija jau citādāka, nekā plānots sākumā. Daudzi uzņēmēji šo reformu sāka saukt par brāķi, un beigu beigās nodokļu reforma netiek uzskatīta par pietiekami veiksmīgu.

Pašreizējā situācijā jaunās reformas īstenošanai ir analizēts daudz mazāk, bet koalīcijā ir vairāk partiju, līdz ar to – “politiskais tirgus” un kompromisi ir vēl lielāki, kas tiek pieņemti, lai valdība nekristu. Turklāt – ir arī krīze.

“Politiķi pieņem lēmumus, līdz ar to lemšanā par nodokļu izmaiņām nevar izvairīties no politiska procesa. Ja ir gudra koalīcija, tad to ir daudz vieglāk izdarīt.

Tomēr koalīcijā, kurā ir pieci pirksti, kas katrs velk uz savu pusi, un vēl ir krīze, tad valdības lēmumus ir daudz grūtāk pieņemt. Mans arguments arī bija, ka šīs nodokļu izmaiņas nevajag sasteigt,” saka Reizniece-Ozola.

Viņa stāsta, ka darbā pie iepriekšējās nodokļu reformas tika strādāts kopā ar uzņēmējiem, ar Latvijas Banku, Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arodbiedrībām un citiem sociālajiem partneriem, kas tērēja savu laiku, analizēja situāciju gandrīz divu gadu garumā, un tikai tad tika pieņemti lēmumi, kas kaut kādā mērā politiskā stadijā tika mainīti.

“Lielais kodols, piemēram, uzņēmumu ienākumu nodokļu reforma, kuras dēļ mūsu nodokļu sistēma ir otra konkurētspējīgākā OECD valstu starpā. Arī pārējās komponentes tika saglabātas. Izņēmums gan ir dubultā progresivitāte, kas radīja cilvēkos neapmierinātību, jo tā ir sarežģīti administrējama. Arī tā bija politiskā lēmuma piespiedu kompromisu daļa. Ar rūpīgu analīzi ir grūti skaidrot sabiedrībai, kas un kā notiek. Protams, ir dažādas kļūdas. Taču rēķināties, ka, pa kaklu, pa galvu ieviešot nodokļu izmaiņas, nebūs atsitiena un sabiedrības neapmierinātības, – tas ir naivi,” saka Reizniece-Ozola.

Svarīgākais
Uz augšu