Prezidenta skatījumā, mūsdienās Latvijai nav jāgatavojas tikai iespējamiem nedraudzīgas valsts bruņota iebrukuma draudiem, bet jāmācās operatīvi atbildēt uz arvien jaunākiem hibrīdkara paveidiem, kas tiek izmantoti iekšpolitiskās situācijas destabilizācijai.
Lai gan hibrīdie draudi vairumam NATO dalībvalstu vairs nav jaunums, tie, Levita vērtējumā, pēdējā laikā kļuvuši aktīvāki. Viņaprāt, robeža starp ārējo ietekmi un iekšējiem procesiem hibrīduzbrukuma laikā arvien vairāk un vairāk izplūst. Tālab Latvijas aizsardzības nozarei jāspēj rast risinājums, kā reaģēt uz šiem draudiem.
Politiķis atzinis, ka aizvien sarežģīts ir jautājums, kā efektīvi risināt informatīvā kara problēmu. "Tas ir specifisks demokrātijas jautājums. Tas neattiecas tikai uz Latviju. Demokrātiska valstu iezīme ir tā, ka pilsoņi paši veido politiku. Tā var būt kvalitatīvāka vai mazāk kvalitatīva, bet to veido pilsoņi. Ja uzbrucējs ietekmē sabiedrisko domu, tas panāk, ka demokrātisku procesu veidā tiek pieņemti tādi lēmumi, kas ir pretrunā ar valsts un tās sabiedrības interesēm. Šīs problēmas risināšanā visiem ir aktīvi jāiesaistās," norādījis prezidents.
Levits akcentējis, ka primāri ikvienam Latvijas pilsonim jāapzinās situācijas, kad kāds mēģina manipulēt ar viņa apziņu vai rīcību, liekot rīkoties pret savas valsts, sabiedrības un galu galā paša personīgajām interesēm.