Kā norāda “Corporate Insight”, abonēšanas modeļi visā pasaulē ir pozitīvi novērtēti to caurspīdīguma dēļ. Respektīvi – klientiem ir skaidrs, tieši par kādiem pakalpojumiem viņi maksā. Vēl viena priekšrocība ir elastība, piemēram, ir iespējams atteikties no kādiem pakalpojumiem, kas nav vajadzīgi, tādējādi arī samazinot pakalpojuma cenu.
Pirmā banka, kas piedāvāja abonēšanas maksu par dažādiem pakalpojumiem, 2018. gadā bija ASV “Vast Bank”, kas par 9,95 dolāriem mēnesī piedāvāja saviem klientiem kredītkarti ar dažādiem pakalpojumiem, piemēram, kredītlīniju līdz 75% apmērā no klienta uzkrājumiem. Pēc tam jau līdzīgus pakalpojumus sāka piedāvāt arī citas bankas un finanšu pakalpojumu servisi.
“The Financial Brand” vēsta, ka auditorkompānija “Ernst & Young” (EY) pērn pētīja, kā dažādām bankām tiek īstenoti pakalpojumi par abonentmaksu. EY speciālisti secināja, ka šādā veidā bankas dod saviem klientiem kontroli un caurspīdīgumu pār savām finansēm un pakalpojumiem.
Otrkārt, EY uzsver, ka abonentmaksas princips ļauj klientiem sniegt “finanšu veselības platformu”, kas ir finanšu iestāžu lielā iespēja, kā ļaut klientiem vēl labāk izprast savu finansiālo situāciju. Turklāt, papildinājumā ar mākslīgo intelektu, bankas pakalpojumi šādā gadījumā var kļūt par sava veida “personīgo finanšu operētājsistēmu”.
Viena karte kā credit un debit
Bankas “Citadele” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka pusei aptaujāto ir kāda kredītkarte. Galvenais iemesls, kādēļ cilvēki pieteikušies kredītkartei, ir tas, ka pēc vajadzības ir pieejami papildu līdzekļi. Vēl kā nozīmīgi iemesli minēti arī apdrošināšanas produkti un citi papildu labumi, kā arī tas, ka kredītkarte ir statusa lieta.