Ziedot pieredzi, sniedzot iedrošinājumu

Doma par labdarību viņas zemapziņā mājojusi jau sen: “Palīdzēt citiem man šķiet pašsaprotami jau no bērnības. Pasniegt otram roku grūtā brīdī esmu mācījusies no saviem vecākiem, un to ar vīru cenšamies iemācīt arī saviem bērniem. Kādreiz pat draudzenēm stāstīju, ka mans sapņu darbs būtu saistīts ar labdarību, bet tās bija tikai sarunas, un es turpināju savas ierastās darba gaitas.”

2011.gada septembrī Maretas dēlam tika atklāta onkoloģiska saslimšana, kas visas ģimenes dzīvi ievirzījusi citās sliedēs: “Kad notiek kas tāds, uz pasauli sāc skatīties ar pavisam citām acīm nekā pirms tam. Mainījās ne tikai sadzīve, bet arī domāšana, dzīves uztvere un attieksme pret lietām. Kad vecākiem tiek paziņota bērna diagnoze, iestājas šoks un tu paliec viens ar šīm domām. Dēla terapijas laikā es pati saņēmu daudz atbalsta no citiem vecākiem, kuri ir piedzīvojuši ko līdzīgu. Man komunicēšana ar citām ģimenēm bija ļoti liels atspaids, un jau tajā laikā es sajutu aicinājumu dalīties ar savu pieredzi, lai iedrošinātu citas ģimenes.”

Kad dēla ārstēšanās bija galā, Mareta atgriezās darbā, bet psiholoģiski nespēja pastrādāt un no darba aizgāja: “Es strādāju valsts pārvaldē. Uz darbu gāju, lai pelnītu iztiku, pienākumus paveicu pēc labākās sirdsapziņas, bet man no tā nebija nekāda gandarījuma, neizjutu sevi kā ierēdni. Aizgāju no darba, jo biju vajadzīga mājās – dēls pēc terapijas uzsāka skolas gaitas – ,un pamazām pievērsos labdarībai."

Svētkos visiem novēlu tikai vienu – veselību, jo pārējo – saviem spēkiem vai ar citu palīdzību – mēs varam sagādāt paši!

Maretas darbošanās sākums bijis pavisam nejaušs: “Apstākļu sakritības pēc un citu cilvēku mudināta, kļuvu par ģimeņu salidojuma organizētāju. Gala rezultātā šis pasākums kļuva par tradīciju un norisinājās piecus gadus pēc kārtas, līdz šogad pandēmija mūs apstādināja.”

“Kā brīvprātīgā piedalos arī BKUS hematoonkologijas nodaļas pasākumos. Pērn palīdzēju Bērnu slimnīcas fondam organizēt tējas pēcpusdienas, uz svētkiem, uzrunājot atbalstītājus, cenšos sagādāt pārsteiguma dāvanas nodaļas pacientiem. Arī šogad top pārsteigumi bērniem un ģiemenēm, bet es ļoti vēlētos iepriecināt arī šīs nodaļas personālu, jo viņi ir labdari ar lielo burtu!” aizrautīgi stāsta Mareta.

Jaunā sieviete vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez labdarības: “Tā vienkārši ir manas dzīves sastāvdaļa. Ja mēs ar savu stāstu, piedzīvoto un pārdzīvoto varam citiem palīdzēt, tad kā to var nedarīt? Ja ir iespēja kādu iepriecināt, tad kā to var nedarīt? Jā, Ziemassvētku laiks ir aktīvais labdarības un ziedojumu laiks – cilvēki kļūst atvērtāki un dāsnāki, un tas taču ir tik jauki! Lai bērniņiem ir piecas dāvanas, lai ir pieckārtīgs prieks, lai viņi smaida un novirza domas no rūpēm un skumjām, lai vecāku sirdis sildās no bērnu smaidiem! Bet jāatceras, ka svētki paiet ātri, bet palīdzība un atbalsts ir nepieciešams visu gadu – no vieniem Ziemassvētkiem līdz pat nākamajiem. Svētkos visiem novēlu tikai vienu – veselību, jo pārējo – saviem spēkiem vai ar citu palīdzību – mēs varam sagādāt paši! ”

Raksts tapis sadarbībā ar "BITE Latvija".