Izsludinātais ārkārtas stāvoklis veselības aprūpes sistēmā atvieglos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbu, kā arī ļaus dienestam efektivizēt pacientu loģistiku, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja dienesta direktore Liene Cipule.
Cipule: Ārkārtas stāvoklis ļaus NMPD uzlabot pacientu loģistiku (2)
Viņa norādīja, ka NMPD ārkārtas režīmā strādā jau otro mēnesi, ņemot vērā hospitalizācijas iespējas un regulāras izmaiņas hospitalizācijas plānā, lai ikviens pacients nepieciešamības gadījumā tiktu hospitalizēts.
Lūgta komentēt, kā izsludinātais ārkārtas stāvoklis ietekmēs dienesta darbu, viņa norādīja, ka tas palielinās hospitalizācijas iespējas, pieejamo gultu skaitu, kā arī nodrošinās citus risinājumus, kas efektivizēs pacientu loģistiku. Tas noteikti atvieglošot dienesta darbu, jo NMPD varēšot veiksmīgāk realizēt pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa slimnīcām, kā arī citus uzdevumus, ko dienests pilda jau tagad, teica Cipule.
Vienlaikus NMPD direktore atzīmēja, ka pacienti jau ir saraduši ar domu, ka atsevišķos gadījumos pacientu var nogādāt tālākā, nevis sava reģiona slimnīcā. Tas esot tāpēc, ka pacientam jānodrošina nepieciešamā palīdzība pilnā apmērā, tāpēc izsaukuma laikā dienestā izvērtē un ar dežūrārstu pieņem lēmumu, uz kuru slimnīcu pacientu labāk nogādāt.
Šo lēmumu ietekmē tas, kura ir labākā un drošākā vieta, kur pacientam ātrāk sniegt palīdzību, kur ir pilns nepieciešamais nodrošinājums - gultas vieta un diagnostikas iekārtas, piebilda Cipule.
Tāpat viņa minēja, ka Latvijā ir unikāla situācija, jo valstī ir vienots dienests, kas pārzina visu kopējo slimnīcu tīklu, un NMPD brigādes nav piesaistītas konkrētai slimnīcai vai vietai.
Jau ziņots, ka pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
"Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas," atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem.