Tiešraidē redzama zemūdens pasaule Līgatnes upē

LDF kopā ar Līgatnes novada domi šo vietu izraudzījies tāpēc, ka zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem - slūžām un hidroelektrostacijām.

Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai, skaidroja LDF pārstāve.

Šogad augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013.gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā šajā rudenī tika novērotas daudzas migrējošās zivis. Lai sniegtu ieskatu šajā procesā, LDF ar Līgatnes novada domes palīdzību šajā īpašajā vietā ir uzstādījis zemūdens interneta tiešraides kameru, sacīja Stalovska.

Kaut arī vairums lašu un taimiņu jau devušies uz nārsta vietām, tiešraides skatītāji kamerā pašlaik varēs sagaidīt un ieraudzīt strauta foreles, vēdzeles vai akmeņgraužus. Noteikti būs iespēja pavērot arī nēģus.

LDF eksperts Jānis Ķuze stāstīja ka iepriekšējos divos gados ar šīs kameras palīdzību varējām vērot upes nēģu nārstu Raķupē. Līdzīgi kā nēģiem, arī lašveidīgajām zivīm ir vajadzīgas no šķēršļiem brīvas upes, kas ļauj mērot ceļu no jūras uz nārsta vietām upju posmos ar oļainu gultni. Līdzīgi daudzām citām Latvijas upēm, arī Līgatnes upe nav bijusi pasargāta no aizsprostošanas - Anfabrikas slūžas vēl joprojām rada šķērsli migrējošo zivju ceļā. "Tomēr šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad aizsprosta nelabvēlīgo ietekmi ir mēģināts mazināt," piebilda Ķuze.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Līgatnes novada izaugsmei) norādīja, ka Līgatnes upe pēc būtības ir lašveidīgo zivju upe. Galvenokārt tajā uzturas taimiņi un strauta foreles, arī laši un alatas.

"Ar zivju ceļa izbūvi 2013.gadā un tā atjaunošanu 2020.gadā mēs esam panākuši to, ka upe atdzīvojas, jo beidzot zivis tiek pāri Anfabrikas slūžām un var doties uz nārstošanai piemērotām vietām Līgatnes upē. Tagad ar interneta tiešraides kameras izvietošanu būs iespējama arī šo zivju vērošana," sacīja Šteins.

LDF dabas tiešraides nodrošina jau devīto gadu, un 2020.gadā tām bija gandrīz 4,2 miljoni skatījumu visā pasaulē. Tāpat kā ar pārraidēm no putnu ligzdām, arī zemūdens kameras darbība tiek nodrošināta, pateicoties LMT 4G pieslēgumam.

Kameras sistēmu Līgatnes upē lejpus zivju ceļam uzstādīja Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam.

No šodienas tiešraidi iespējams skatīties LDF mājaslapā un "YouTube" kanālā, portālā "www.dabasdati.lv", kā arī LMT Straume.

Tiešraides tiek nodrošinātas, pateicoties sabiedrības ziedojumiem.