Levits: Cīņu ar ēnu ekonomiku nevar pārlikt uz darba devēju vai darbinieku pleciem (1)

TVNET jau rakstīja, ka Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Paziņojumā Valsts prezidents atzina, ka sevišķi problemātisks šajā budžeta paketē ir likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru katram noteiktas obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Levits pauda uzskatu, ka Ministru kabinets budžeta paketē sākotnēji ietvēra nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu,

kuram trūka pārdomāts un loģisks izvērtējums par attiecīgā regulējuma potenciālo piemērošanu.

Prezidenta ieskatā, piedāvātais regulējums bija neskaidrs un dažādi interpretējams, savukārt atsevišķas institūcijas sniedza atšķirīgu likumprojekta normu satura skaidrojumu, kā arī iezīmējās potenciāla pretruna ar Satversmi un tajā ietvertajām konstitucionālajām vērtībām.

Levits atzina, ka šis piedāvājums bija nepieciešams un salīdzinoši ilgi gatavots, tomēr atklājās juridiskais brāķis, kuru pēc tam ar priekšlikumiem otrajam lasījumam mēģināja koriģēt un padarīt jēdzīgāku.

"Neesmu drošs, ka šāda sasteigta regulējuma labošana budžeta procesā starp lasījumiem ļāvusi novērst visus riskus un būtiski uzlabot regulējuma kvalitāti. Atsevišķi likumā ietvertie risinājumi joprojām ir gana apšaubāmi," uzsvēra valsts pirmā amatpersona.

Levits skaidroja, ka pieņemtais likums uzliek pienākumu darba devējam no tā līdzekļiem segt daļu no nodarbinātā minimālajām obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, ja nodarbinātā darba samaksa ir mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu.

Prezidents paziņojumā uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšana un aplokšņu algu izskaušana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas sekmē visas sabiedrības kopējo labumu. Tādā veidā mēs kā sabiedrība veidojam taisnīgāku un godīgāku ekonomisko vidi, kur negodprātīgie neiegūst priekšrocības uz likuma prasību apiešanas vai optimizēšanas rēķina.

Tāpat prezidents apšaubīja, vai šāda papildu finansiālā sloga noteikšana darba devējam mazinās negodprātīgo motivāciju darboties ēnā un maksāt aplokšņu algas, jo īpaši Covid-19 pandēmijas ietekmētajā ekonomiskajā situācijā.

Prezidenta ieskatā šāds pienākums pavisam noteikti negatīvi ietekmēs godprātīgos darba devējus, kas jau šobrīd pilda visas savas saistības pret darbiniekiem un valsti, un neveicinās viņu motivāciju turpmākai darbībai.

"Likumus nevajadzētu balstīt uz stereotipiem, ka visos gadījumos, kad darbinieki saņem mazāku atlīdzību par valstī noteikto minimālo darba algu, pastāvētu aplokšņu algas un ēnu ekonomikas pazīmes," tādu nostāju pauda Valsts prezidents.

Tāpat viņš pauda kritisku vērtējumu arī apspriestās ieceres paredzēt pienākumu tām personām, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz valsts noteikto minimālo darba algu, skaidrot savas dzīves apstākļus un nelielos ienākumus valsts institūcijām.

Viņš aicināja kompetentās valsts iestādes pievērst īpašu uzmanību Satversmes prasībām un pieņemtos likuma grozījumus piemērot saudzīgi, nodrošinot nepieciešamo respektu pret cilvēka cieņu un pamattiesībām, kā arī ievērojot sociāli atbildīgas valsts un labas pārvaldības principu prasības. Viņaprāt, nav pieļaujama birokrātiski formāla, subjektīvi aizspriedumaina vai cilvēka cieņu aizskaroša attieksme pret konkrēto personu, tās dzīves situāciju, spējām un prasmēm.

Valsts prezidents paziņojumā norādīja, ka, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju un darba spēka trūkumu, Latvijai jāmeklē iespējas pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamo darba spēku un iesaistīt darba tirgū arī tos cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ tajā piedalīsies nepilnu laiku vai neregulāri.

Viņaprāt, tiesiskais režīms nedrīkstētu būt tāds, kas darba devējiem šo daļējo vai neregulāro nodarbinātību padara neizdevīgu un nepieejamu pārlieku sarežģīto birokrātisko procedūru dēļ.

Valsts prezidents pauda, ka sociāli atbildīgas valsts pienākums ir nodrošināt katram nepieciešamo sociālo aizsardzību minimālā apjomā, kas atbilst cilvēka cieņai. Viņa ieskatā valsts un visas sabiedrības labākajās interesēs ir sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem krīzes brīdī, nevis tos atstumt, pazemot vai atstāt bez likuma aizsardzības.

Tāpēc prezidents aicināja Saeimu un Ministru kabinetu rūpīgi sekot grozījumu likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" piemērošanai pēc to spēkā stāšanās. Viņš uzsvēra, ja likuma piemērošana nesasniedz savus iecerētos mērķus vai tā piemērošana rada pretrunas ar Satversmi vai apdraud sociālās aizsardzības pieejamību, prezidents rosina nekavējoties reaģēt uz to un pilnveidot likuma regulējumu.

Kā vēstīts, ar šodien izsludināto likumu apstiprināts valsts budžets 2021.gadam. Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 9,585 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 10,764 miljardi eiro. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām - 405 086 146 eiro.