Mazāk covid datus, "slēpšanos" miegā un vakara vīna glāzes cilāšanu

Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% – bieži, 10% – dažreiz, 9% – reti), secināts pētījumā*.

Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.

Pavasarī Covid-19 bija kas jauns, nezināms un biedējošs, tādēļ, iespējams, tam bija lielāks efekts arī uz cilvēku miega kvalitāti, tomēr

šobrīd situācija turpina saasināties un vispārējā satraukuma līmenim atkal varētu būt vērojams pieaugums, situāciju vērtē psihoterapeits Andris Veselovskis.

Ja vasarā situācija normalizējās un cilvēki atguva pārliecību par pārskatāmu nākotni, ienākumiem un veselību, tad šobrīd situācija strauji virzās pretējā virzienā. Skaidrs, ka krīze liek pastiprināti domāt par veselību, darbu un jaunajiem apstākļiem, turklāt jāatceras, ka krīzes laiks cilvēkus sašķeļ arī pēc darba apjoma – daļai darba nav un miega kvalitāti ietekmē tieši satraukums par ienākumiem, savukārt citiem darba apjoms ir ievērojami audzis, radot pārslodzi un miega traucējumus, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas.

Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas.

Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties”, guļot pārmērīgi daudz un tādējādi cenšoties izvairīties no pastāvošām problēmām.

Eksperts norāda, ka miega uzlabošanai svarīgi ir mazināt vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka ir nepieciešams iegūt uzticamu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, tomēr

ziņu skatīšanos būtu vēlams ierobežot līdz vienai reizei dienā, lai lieki nenoslogotu prātu un neradītu papildu negatīvas domas. Šobrīd īpaši svarīgas ir kustības – fiziskas aktivitātes un komunikācija ar citiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem.

Tāpat katram ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns tuvākajām dienām, šobrīd labāk fokusēties uz to, kas katram jāizdara tuvā un pārredzamā nākotnē.

Pirms došanās gulēt būtu ieteicams nedarīt neko uzbudinošu, piemēram, izvairīties no telefona un datora lietošanas, kā arī nevajadzētu aizrauties ar trekniem ēdieniem un alkoholu. Pirms miega var palasīt labu grāmatu vai paklausīties mierīgu mūziku.

Tāpat svarīgi, ka vide guļamistabā ir mierīga, klusa un pietiekami tumša. Jāatgādina arī par piemērota matrača un spilvena izvēli.

Speciālists aicina krīzi pieņemt kā šī brīža dzīves sastāvdaļu un dzīvot ar pārliecību, ka ar šiem izaicinājumiem var tikt galā.

*Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 2779 respondentus.