Tihanovska atklāj, kas lika pārcelties uz Lietuvu (23)

Pēc vēlēšanām tika paziņots, ka līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis apmēram 80% balsu, bet Tihanovska - tikai ap 10% balsu. Tas nesakrita ar opozīcijas apkopotajiem datiem, kā arī bija liecības par vēlēšanu laikā notikušiem rupjiem pārkāpumiem. Vēlēšanu naktī sākās protesti pret viltotajiem vēlēšanu rezultātiem, kuri joprojām katru dienu turpinās.

Tihanovska 11.augustā publicēja video, kurā monotonā balsī, lasot no lapas tekstu, aicināja baltkrievus nepiedalīties protestos. Pēc tam viņa aizbrauca no valsts un devās uz Lietuvu.

Tihanovska līdz šim nelabprāt runājusi par to, kas viņu uz šādu soli pamudinājusi, lai gan likusi noprast, ka uz to viņu piespieda Lukašenko režīma amatpersonas, vēršot draudus pret viņas ģimeni. Intervijā "The New York Times" Tihanovska atklāj, ko viņa piedzīvoja Minskā dažas dienas pēc vēlēšanām.

Par aizbraukšanu no Baltkrievijas

- Vai drīkstu jautāt, kas notika īsi pirms  aizbraukšanas no Minskas?

- Jā, bet es atbildēšu īsi. Man lika izvēlēties starp bērniem un cietumu. Protams, ka es izvēlējos savus bērnus. Atskatoties atpakaļ, es vēlētos, kaut kāds būtu pastāstījis, kādas metodes varasiestādes pret mani varētu izmantot - un ka cilvēki, kuri lika izdarīt izvēli, varēja blefot. Es biju nesagatavota. Nevaru jums konkrēti atklāt, ko viņi teica un ar ko draudēja, bet viņi ļoti detalizēti klāstīja, kas mani sagaida.

- Kas tie bija par cilvēkiem, kuri ar jums runāja?

- Augstas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas.

- Un tas notika tieši vēlēšanu komisijas ēkā?

- Jā. Mēs tur runājām, un tad viņi mani aizveda mājās gaidīt aizbraukšanu no Minskas. Man uz vēlēšanu komisiju bija jādodas trijos pēcpusdienā, bet ārā tiku izvesta septiņos vakarā. Tovakar ap desmitiem vai vienpadsmitiem devos prom no pilsētas. Mani bērni jau atradās Lietuvā.

- Cik ilgi jūsu bērni jau bija pavadījuši Lietuvā?

- Mēnesi. Es viņus izvedu no valsts pēc tam, kad saņēmu telefona zvanu. Es iesniedzu parakstus, lai kļūtu par vienu no kandidātēm prezidenta vēlēšanās, un tolaik visi, kuri darbojās pie parakstu vākšanas jau bija aizturēti, tāpēc es gāju viena pati. Pašā pirmajā pilsētā, stāvot uz pašvaldības ēkas kāpnēm, es saņēmu zvanu. Man teica: "Liecies mierā, vai arī tevi apcietinās un tavi bērni nonāks bērnunamā, jo abi vecāki būs aiz restēm."

Es biju noraudājusies - atvainojos, es esmu sieviete un biju pārbijusies. Taču draugi sacīja, ka dabūs maniem bērniem vīzas un ātri izvedīs no valsts. Tas mani mierināja.

Kad arestēja Sergeju, es paliku viena pati. Es satiku pāri - Aleksandru un Mariju Morozus, un mēs ļoti satuvinājāmies. Viņi mani atbalstīja visas kampaņas garumā. Un, kad no valsts vajadzēja izvest bērnus, Aleksandrs viņus aizveda. Viņš atstāja pats savu ģimeni, lai pavadītu manus bērnus. Marija ar mani palika līdz beigām - viņu aizturēja tieši pirms vēlēšanām, lai pastiprinātu uz mani spiedienu. Kad man bija jādodas prom, es prasīju, lai viņai ļauj doties man līdzi. Viņas, viņas bērni un es - mēs visi aizbraucām kopā. Tagad mēs visi dzīvojam vienā mājā: viņi abi un viņu bērni, es un mani divi bērni. Viņu bērni ir 14 un trīs gadus veci, bet manējiem ir desmit un pieci gadi. Mēs ļoti labi satiekam.

Par kandidēšanu uz Baltkrievijas prezidentes amatu

Tihanovska intervijā pieļāva vairākus situācijas attīstības variantus - ka Lukašenko pietuvināto personu loks viņu varētu nodot vai ka iejauksies kāda trešā puse, piemēram, Krievija vai varbūt ASV.

"Viņam nekā nav, izņemot drošības spēkus - viņa asinssuņus," sacīja Tihanovska. "Tie pat obligāti nav viņam lojāli. Daži vienkārši ir sadisti. Protestu laikā ir redzama atšķirība: daži apcietinātos mierīgi aizved līdz milicijas transportam, kamēr citi pielieto stekus, velk cilvēkus pa asfaltu un pēc tam nobloķē ventilāciju, lai iekšā esošajiem cilvēkiem nebūtu, ko elpot. Mēs domājam, ka tiklīdz Lukašenko beigsies nauda, tā tie viņu nodos."

Pēc tam varētu sekot pārrunas, vēlams ar Eiropas valstu iesaistīšanos, par jaunu, brīvu vēlēšanu rīkošanu un politieslodzīto atbrīvošanu.

Taču Tihanovska norāda, ka pati uz Baltkrievijas prezidentes amatu nekandidēs.

Viņa norāda, ka demokrātiskai Baltkrievijai vajadzētu būt parlamentārai vai parlamentāri prezidentālai republikai, kurā prezidentam ir galvenokārt reprezentatīva loma. Turklāt valstij būs vajadzīgs vadītājs, kas orientējas ekonomiskās un politiskās stratēģijas jautājumos, lai varētu sakārtot valsti pēc Lukašenko ēras beigām.

"Tā noteikti nebūšu es. Baltkrievijā ir cilvēki, tai skaitā politieslodzīto vidū, kuri ir pelnījuši atrasties šajā pozīcijā," norāda Tihanovska. "Tauta izdarīs savu izvēli. Un tad, pat ja lietas nenotiks tā, kā mums gribētos, mēs visi dalīsim atbildību, jo tā būs bijusi tautas izvēle."