Interjera dizaina ziņā padomju periods nebija tas spīdošākais posms - ja rietumu pasaulē notika strauja modernizācija un tapa unikālas, ikoniskas mēbeles, kas izmainīja cilvēku perspektīvu uz mājokļa iekārtojumu, tad PSRS okupētajās zemēs valdīja stagnācija un mēbeļu dizains attīstījās ļoti lēni. Tomēr daži dizaineri mēģināja atkāpties no ierastā konstruktīvisma un radīt kaut ko unikālu, laikam neierastu.
Kazimira Maļeviča baltā servīze
Mākslinieks Kazimirs Maļevičs bija pazīstams visā pasaulē ar ģeometriskiem un visai abstraktiem mākslas darbiem. Līdz ar pasaulē atzītām gleznām, mākslinieks bija radījis arī ikdienišķus priekšmetus, proti, ģeometriskas formas servīzes, kas, saprotams, Padomju Savienībā bija ārkārtīgi reti pieejams un dārgs priekšmets, kas visnotaļ atšķīrās no ierastajiem porcelāna traukiem.
Mūsdienās ir grūti iedomāties, ka Brežņeva stagnācija laikā, kad mēbeļu dizaina attīstība bija teju apstājusies, daži dizaineri tomēr eksperimentēja ar interjera objektu veidolu. Šī eksperimentālā projekta autori bija padomju arhitekti I. Lukčova un A. Skačevs. Projekts "Mebar" tapa 1970. gadu vidū, Savienības mēbeļu izstādes vajadzībām, kur neparastais mēbeļu komplekts ieguva trešo vietu mēbeļu dizaina konkursā, vēsta portāls "Strelkamag". Lai gan "Mebar" izstādē guva plašu gan speciālistu, gan apmeklētāju atsaucību, masveidā arhitektu veikumu atteicās ražot.