Lietuva vērsīsies pie Interpola saistībā ar Krievijas apsūdzībām Lietuvas tiesnešiem (10)

Krievijas Izmeklēšanas komiteja pirmdien paziņoja, ka aizmuguriski izvirzījusi trim Lietuvas tiesnešiem apsūdzības "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā" pret Krievijas pilsoņiem un sperti arī soļi, lai "organizētu šo tiesnešu starptautisku meklēšanu".

"Vienojāmies ar [iekšlietu] ministri Agni Bilotaiti, ka

Iekšlietu ministrija vērsīsies pie Interpola, brīdinot kategoriski noraidīt jebkādu Krievijas pieprasījumu, kurā tiktu lūgts nelikumīgi vajāt Lietuvas amatpersonas,"

Landsberģis sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Viņš norādījis, ka Ārlietu ministrija no savas puses atkārtoti brīdinās visas Lietuvas diplomātiskās pārstāvniecības un Lietuvas partnervalstis Eiropas Savienībā (ES) un NATO, ka Krievija varētu mēģināt tiesiskos mehānismus izmantot politiskiem mērķiem.

Savukārt ar tieslietu ministri Evelīnu Dobrovoļsku jau panākta vienošanās, ka Tieslietu ministrija vēlreiz vērsīs ES tieslietu komisāra, kā arī pašreizējās un nākamās ES prezidētājvalstu Vācijas un Portugāles tieslietu ministru uzmanību uz šīs problēmas aktualitāti, pastāstījis ārlietu ministrs.

"Šī nav pirmā reize, kad Krievija mēģina manipulēt ar starptautiskajām institūcijām, cenšoties izkropļot vēsturi un noliegt padomju režīma noziegumus,"

viņš uzsvēris.

Kā apliecinājusi iekšlietu ministre Bilotaite, Lietuvas policijas darbinieki ik rītu pārbauda Interpola datu bāzi, salīdzinot to ar 13.janvāra lietas izskatīšanā iesaistīto 29 Lietuvas amatpersonu sarakstu. Viņa atgādinājusi, ka Interpola konstitūcija aizliedz dalībvalstīm izmantot šo organizāciju jebkāda veida politiskajai darbībai.

Tieslietu ministre Dobrovoļska atzinusi, ka Krievijas Izmeklēšanas komitejas lēmums uzskatāms par vēl vienu apkaunojošu izlēcienu pret tiesību sistēmu.

"Tieslietu ministrija turpinās konsekventi izvirzīt ES Padomē jautājumu par to, ka mums kopīgi jāreaģē uz šādu prettiesisku, politiski motivētu ES pilsoņu izsludināšanu meklēšanā. Nedrīkstam pieļaut, ka tas novestu pie nelikumīgas aizturēšanas un iespējamas izdošanas," viņa sacījusi aģentūrai, uzsverot, ka nepieciešams starptautiskā līmenī izveidot mehānismu, kas pasargātu ES pilsoņus no nepamatotiem trešo valstu lēmumiem.

Tikmēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka aizmuguriski izvirzītās apsūdzības Lietuvas tiesnešiem ir pretrunā ar tiesiskuma principu un vērtējamas kā mēģinājums nelikumīgi ietekmēt Lietuvas amatpersonas un maldināt sabiedrību par 13.janvāra notikumiem un Lietuvas suverenitāti.

Jau ziņots, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja izvirzījusi apsūdzības Viļņas apgabaltiesas tiesnesei Virgīnijai Pakalnītei-Tamošūnaitei un diviem jau pensionētiem tiesnešiem - Artūram Šumskam un bijušajai tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājai Ainorai Kornēlijai Macevičienei.

Kā izteikusies komitejas pārstāve Svetlana Petrenko, šie tiesneši 2019.gada 27.martā pasludinājuši "apzināti netaisnīgu spriedumu" vairāk nekā 50 Krievijas pilsoņiem.

Viļņas apgabaltiesa pērn 27.martā pasludināja spriedumu 1991.gada 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem tika piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.

Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Kā teikts Krievijas Izmeklēšanas komitejas paziņojumā, "pasludinot spriedumu, Lietuvas tiesneši zināja, ka Viļņas notikumi, kuros apsūdzēti Krievijas pilsoņi, norisinājās laikā, kad Lietuvas Padomju Sociālistiskā Republika nebija neatkarīga valsts un piederēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienībai. Karavīri, kas piedalījās 1991.gada janvāra notikumos, pildīja savu dienesta pienākumu un darbojās saskaņā ar PSRS likumiem nolūkā nodrošināt sabiedriskās kārtības ievērošanu".

Lietuva par valstiskās neatkarības atjaunošanu paziņoja 1990.gada 11.martā, bet 1991.gada 13.janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra atgādinājusi, ka jau pērn martā, vēl pirms sprieduma pasludināšanas 13.janvāra lietā, Krievijas Izmeklēšanas komiteja neklātienē izvirzīja apsūdzības "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanā" advokātam, bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam, bet pirmā informācija par Krievijā ierosināto krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādā ar 13.janvāra lietu, izplatīta jau 2018.gada jūlijā.

Eiropas Parlaments (EP) pērn novembrī pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas uzsākto kriminālvajāšanu pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem, atzīstot, ka šīs darbības ir politiski motivētas un nevar tikt uzskatītas par likumīgām.