:format(webp)/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)
"Liek aizdomāties par durvju rokturiem un to, kur liec savas rokas," par sava darba ēnas pusēm stāsta pētnieciskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" izveidotājs Eliots Higinss. Izmantojot publiski pieejamo informāciju un Krievijas datu "melno tirgu", "Bellingcat" atmaskojis pasažieru reisa MH17 notriecējus un bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa indētājus. Tagad projekts arī identificējis Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģentus, kuri trīs gadus izsekoja opozicionāru Alekseju Navaļniju, kurš augustā tika saindēts ar ķīmisko ieroci no "Novičok" grupas.
"Bellingcat" jājamzirdziņš ir pētījumi, kuros izmantoti publiski pieejamie dati - dažādas publiskās datubāzes un sociālo tīklu saturs. Dažreiz gan tiek rakts dziļāk, izmantojot arī datus, ko nelikumīgi izplatījis kāds ierēdnis vai privāta pakalpojumu sniedzēja darbinieks.
Informācijas pārpilnības dēļ ar Krieviju saistītos jautājumus ir vienkāršāk izmeklēt - publiski pieejama tāda informācija, ko citur sargātu datu aizsardzības likumi, kā arī darbojas aktīvs datu "melnais tirgus", kurā par nelielu samaksu var iegādāties, piemēram, robežsardzes vai lidojumu informāciju no slēgtajām datubāzēm. "Bellingcat" virzienā pa laikam tiek raidītas apsūdzības, ka tas esot "specdienestu projekts", taču rakstos tiek norādīti informācijas avoti - vairumu izmantoto datu varētu iegūt ikviens, kam ir dators, pacietība un zināšanas par to, kur varētu būt meklējams nākamais pavediens. Izņēmuma gadījumos (piemēram, Skripaļu lietā) tika izmantoti nevis publiski vai "melnajā tirgū" pieejamie, bet gan informācijas avota piegādātie dati.
"Īpaši interesanti ir strādāt ar open-source izmeklēšanām, kurās var norādīt uz konkrētām lietām kā pierādījumiem," tehnoloģiju forumā "Web Summit" mēneša sākumā norādīja Higinss.