Ziemeļmaķedonija vaino ES šantāžā (2)

Ziemeļmaķedonija pagājušajā gadā mainīja valsts nosaukumu, lai atrisinātu strīdu ar Grieķiju, kas šo domstarpību dēļ bloķēja tās centienus pievienoties ES, taču tagad Ziemeļmaķedonija saskaras ar iebildumiem no Bulgārijas puses saistībā ar vēstures un valodas jautājumiem.

Osmani virtuālā preses konferencē uzsvēra, ka ES paplašināšanas procesam nevajadzētu ietvert nevienas valsts šantažēšanu.

"Mūsu centieni uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem nav atalgoti,"

sacīja ministrs, piebilstot, ka domstarpībām ar Bulgāriju būs negatīva ietekme uz visu Balkānu reģionu.

Bulgārija novembrī atteicās apstiprināt pamatnostādnes Eiropas Savienības sarunām ar Ziemeļmaķedoniju par pievienošanos blokam, faktiski nobloķējot iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju. Oficiālais sarunu sākums bija plānots decembrī.

Bulgārija vēlas, lai Ziemeļmaķedonija atzīst tās valodas, tautas un vēstures bulgāru saknes, pirms tā pievienojas ES.

Čehijas ārlietu ministrs Tomāšs Petržīčeks pēc sarunām ar Osmani pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt kompromisu.

"ES norit ļoti intensīvas sarunas par to, kā panākt izrāvienu (..), mēs vēlētos panākt kompromisu jau šogad," sacīja Petržīčeks.

"ES ir jāsaglabā (..) uzticama partnera statuss valstīs, kas īsteno reformas un pilda savus mājasdarbus," viņš piebilda.

Osmani atzinīgi novērtēja atbalstu, ko Ziemeļmaķedonija saņem no 26 ES dalībvalstīm.

"Atbalsts no Eiropas valstīm ir labākais veids, kā atjaunot entuziasmu un uzticību procesam. Un integrācijas procesa atbalstīšana un paātrināšana ir labākais veids, kā uzlabot attiecības ar kaimiņiem," viņš piebilda.