Pētījums: Latvijas iedzīvotāji biežāk saskaras ar viltus ziņām un skeptiskāk vērtē savu spēju atpazīt dezinformāciju

2020.gada oktobrī veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību ir otrais pētījums par šo tematiku - līdzīgs pētījums veikts 2017.gadā, ļaujot salīdzināt iegūtos datus un izdarīt secinājumus par tendencēm sabiedrības uzskatos par medijpratību. 

Trīs gadu laikā cilvēki ir kļuvuši skeptiskāki par savu spēju atšķirt uzticamu informāciju medijos no safabricētas un maldinošas. 18% no aptaujātajiem šogad atzinuši, ka viņiem pietrūkst zināšanu, kā atpazīt viltus ziņas, kamēr 2017.gadā to atzinuši tikai 11% aptaujāto. Tāpat no 22% līdz 29% pieaudzis cilvēku skaits, kas noticējuši viltus ziņām un to sapratuši tikai vēlāk. 

Ievērojami mazāk cilvēku jeb tikai 23% patlaban ir pārliecināti, ka parasti spēj atšķirt viltus ziņas no patiesām,

kamēr 2017.gadā par savām spējām bija pārliecināti 40% respondentu.

Pētījums liecina, ka iedzīvotāju informācijas avotu patēriņš ievērojami atšķiras atkarībā no vecuma - jo vecāks cilvēks, jo vairāk izmanto klasiskos medijus, un šajā ziņā mediju patēriņa paradumos starp paaudzēm vērojama ļoti uzkrītoša “šķēre”, atzīmēja sociologs, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis. 

Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka Covid-19 laikā informācijas avotus patērē biežāk, kas liecina, ka cilvēkos ir bažas, satraukums un tie medijos cenšas iegūt papildu informāciju, skaidroja Freimanis. Vienlaikus 59% respondentu norādījuši, ka informācijas patēriņš nav mainījies.  

Pētījumā secināts, ka pandēmijas laikā pieaugusi interneta mediju lietošana - tos biežāk sākuši lietot 22% aptaujāto, 12% sākuši biežāk skatīties televīziju, 4% biežāk ieslēdz radio, savukārt tikai 1% atzinuši, ka sākuši biežāk lasīt drukātos medijus. 

72% aptaujāto norādījuši, ka pandēmijas laikā viņiem svarīga bijusi informācija, ko sniedz valsts iestādes un institūcijas.

61% norādījuši, ka sākuši biežāk izmantot vairākus informācijas avotus un medijus, lai labāk izprastu notiekošo, bet 56% apgalvo, ka rūpīgāk izvēlas ziņu avotus, lai nodrošinātos pret viltus ziņām.

Vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas medijos sniegtajai informācijai par Covid-19 jautājumiem un problemātiku var uzticēties. Freimanis uzsvēra, ka tas ir "pat ļoti liels cipars", ņemot vērā daudzos informācijas avotus, kas cilvēkiem ir pieejami. Tiesa, 31% apgalvo, ka Latvijas medijiem neuzticas, "kas arī nav mazs skaitlis", atzīmēja sociologs.

Iedzīvotāju ieskatā informācija medijos kļuvusi vienveidīgāka: 2017.gadā 54% aptaujāto teica, ka informācija par vienu jautājumu tiek atspoguļota atšķirīgi, bet šogad šādam apgalvojumam piekrituši krietni mazāk - 40% respondentu.

Vienlaikus cilvēki kļuvuši krietni skeptiskāki pret informāciju, kas atrodama sociālajos tīklos - tai pilnībā netic vai drīzāk netic 53% aptaujāto, tomēr vienlaikus vairāk nekā trešdaļa - 36% - sociālajos tīklos rakstīto uzskata par uzticamu.

Kā uzticamākos informācijas avotus iedzīvotāji minējuši draugus, radus, darba kolēģus un tradicionālos medijus – radio un televīziju. Vērojams, ka pieaug uzticība sabiedriskajiem medijiem.

Kopumā pētījumā secināts, ka informācijas patērētājs kļūst prasīgāks, vēlas saņemt profesionāli sagatavotu un pasniegtu informāciju, bez propagandas iezīmēm. Svarīga ir objektivitāte un daudzveidība.

Sabiedrībā valda sajūta, ka informācija kļūst vienveidīga, “visur viens tas pats”, taču pieaug kritiska attieksme pret savām spējām atšķirt objektīvu informāciju no viltus ziņām.

Tāpat vērojama vēlme saņemt padomus, ieteikumus, kā atšķirt ziņas no baumām un viltojumiem.

Pandēmijas laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka ir saskārušies ar nepatiesu informāciju un ir noticējuši tai. Nemainīgi augsts paliek Krievijas TV radīto produktu patēriņš, nedaudz pieaug arī rietumvalstu mediju patēriņš.