Kādas grāmatiņas bērnībā lasīja slavenības?

TV seja un radio dīdžejs Māris Grigalis atceras, ka bērnībā sirdij tuvas esot bijušas Hansa Kristiana Andersena pasakas. “Tajās bija daudz aizraujošu stāstu, viens par otru labāki. Mana fantāzija strādāja izteikti, tādēļ jebkurš stāsts lika aizrautīgi domāt un sapņot par dzirdētajiem notikumiem. Ar siltām atmiņām no bērnudārza posma atceros arī brāļu Grimmu stāstu “Trīs sivēntiņi”, kas bija īpaši iecienīts pirms diendusas. Atceroties bērnību, visvairāk izbaudīju brīžus vakaros, kad man pasakas lasīja vecāki. Arī patlaban nekas nav mainījies, un ar sievu saviem bērniem turpinām lasīt. Mēs ļoti labi saprotam, ka bērns aizver acis un iedomājas, ka viņš ir tas karavīriņš vai zaldātiņš, vai sivēntiņš, vai vienalga kas cits, tie ir svētki jebkura iztēlei,” iedrošina M. Grigalis.

Dziedātājas Samantas Tīnas bērnības atmiņu lādē noglabāts autora Roalda Dāla stāsts “Matilde”. “Šo grāmatu esmu lasījusi vairākkārtīgi, man ļoti patika, ka varu iztēloties galvenā tēla izskatu, vidi, kurā Matilde dzīvo, un līdzpārdzīvot viņas emocijas. Stāsts mani motivēja nebaidīties par to, ka esi atšķirīgs, turpināt attīstīt savus talantus un uzdrīkstēties. Man bērnībā ļoti patika lasīt, īpaši pirms gulētiešanas. Priecājos, ka mamma mani bieži lutināja ar jauniem stāstiem, īpaši atceros kādus Ziemassvētkus, kuros saņēmu lielu un biezu Disney stāstu grāmatu ar fantastiskām ilustrācijām. Ar mammu turpinājām lasīt bieži un ceru, ka šodien arī citiem tas ir tikpat aktuāli. Kopīgi stāsti nodibina ciešāku saikni ar vecākiem, iemāca bērnam klausīties, un ir lielisks veids, kā noslēgt dienu ar skaistu fantāzijas lidojumu piedzīvojumu pasaulē,” dalās S. Tīna.

Dziedātājas Olgas Rajeckas mīļākā bērnības grāmata bija “Pifa piedzīvojumi”. “Spilgti atceros skaistās grāmatas ilustrācijas un nebeidzamos piedzīvojumus, kurus pārlasīju vairākas reizes pēc kārtas. Man ir ļoti attīstīta iztēle, tādēļ izbaudīju katru stāstu. Kad es paaugos un gāju skolā, man ļoti patika bibliotēka – tik ļoti, ka uztaisīju pati savu mājas bibliotēku. Līmēju grāmatās stūrīšus un visiem izsniedzu grāmatas, kuras bija laikus jāatdod atpakaļ. Grāmatu mīlestība ir pamats arī tam, ka pati sāku rakstīt grāmatas, un tas noteikti ir balstīts bērnības gūtajā pozitīvajā pieredzē. Lai rosinātu bērnu iztēli, aicinu vecākus lasīt bērniem biežāk, nepaslinkot un izbaudīt kopīgos brīžus, lai bērniem pēc vairākiem gadiem būtu tikpat siltas atmiņas par savu mīļāko grāmatu kā man,” aicina O. Rajecka.

TV seja Armands Simsons atzīst, ka bērnībā nav bijis ļoti cītīgs grāmatu lasītājs, bet laiku pa laikam kāds stāsts tomēr atvērts: “Ziedošanas iniciatīvā “Iedvesmo lasīt!” no sevis dāvāju “Vinniju Pūku”, jo šī ir manas bērnības iemīļotākā grāmata. Pāršķirot lapu pēc lapas, burtiski iegrimu Pūka pasaulē un izdzīvoju visus viņa un draugu piedzīvojumus. Patlaban lasīšanas vērtību kopā ar saviem bērniem novērtēju daudz vairāk, nekā tas bija manā bērnībā. Uzskatu, ka drukāto stāstu lielākais konkurents mūsdienās, protams, ir tehnoloģijas, bet savā prātā uzburto iedomu pasauli nevar salīdzināt ar noskatītu multfilmu vai izspēlētu spēli telefonā. Stāsti ne tikai attīsta domāšanu un fantāziju, bet arī runas un izteikšanās mākslu. Mana pieredze liecina, ka lasīšana nedrīkst būt uzspiesta nodarbe, tai jākļūst par iemīļotu un vēlamu ieradumu katra lasītāja dzīvē, jo galu galā arī Vinnijs Pūks ir teicis: “Vajag darīt tā, kā darīt vajag, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag.””

Lielveikala valdes loceklis Jānis Vanags aicina ikvienu dalīties labajā un pievienoties labdarības iniciatīvai, jo uzskata, ka stāstu pasaule bērniem rada daudzas pozitīvas emocijas: “Mani puikas katru vakaru aizmieg, klausīdamies lasījumu no grāmatas. Grūtākās ir tās dienas, kad vakars jau ir ļoti vēls un jāsamierinās ar īsāku fragmentu, bet notikumi grāmatā neļauj aizmigt – vai nu pūķi iesaistījušies cīniņā, spraigs pavērsiens bērnu ceļojumu grāmatā vai kādam supervaronim izšķirīgs glābšanas brīdis. Mīļākās grāmatas ir tās, kurās notikumi savijušies ar bagātīgu fantāziju, manuprāt, Astrīdas Lindgrēnas darbus jau esam izlasījuši vairākkārt, dažus no tiem puikas lūdz lasīt paralēli – vienu vakaru no vienas grāmatas, citu – jau no otras. Tas ir neaizmirstams kopīgs piedzīvojums, pat varētu teikt – ceļojums, kurā varam doties ik vakaru neatkarīgi no apstākļiem, jo tas notiek mūsu iztēlē.”