Šis gads ir mums ir bijis daudzu sāpīgu mācību pilns. 2020. gads ir pierādījis, cik nepareizas ir bijušas prognozes par šo gadu. Protams, tāda mēroga notikumi kā šogad notiek ļoti reti, tāpēc prognožu neprecizitātes var saistīt ar to. Tomēr aktuāls ir jautājums – kas notiks nākamgad?
Skats nākotnē uz globālo ekonomiku jeb ko nesīs 2021. gads (23)
“The Independent” apskatnieks Hamišs Makrejs norāda, ka tāda mēroga notikumus kā pandēmija nav iespējams prognozēt. Šāda mēroga notikumi notiek reizi gadsimtā, un tie vienmēr atstāj smagas sekas globālajā ekonomikā. Taču ekonomikā bez pandēmijas ir vēl citas problēmas. Neraugoties uz dziļāko recesiju miera laikos, ASV akciju tirgos ir ziedu laiki, tāpat arī nekustamo īpašumu cenas Lielbritānijā ir sasniegušas nepieredzētus augstumus. Kā to skaidrot?
Ņemot vērā Covid-19 ietekmi, ir ļoti sarežģīti izteikt prognozes nākamajam gadam. Nav paredzams, kādā virzienā turpinās attīstīties pandēmija un līdz ar to – ekonomiskā situācija.
“Tiklīdz mēs tiekam pāri uzskatam, ka “kļūdīties ir cilvēcīgi,” jādomā – ko darīsim tālāk? Ir jāpieņem virkne dažādu lēmumu – gan lieli, gan mazi. Faktiski visi lēmumi, ko pieņemsim, ietekmēs mūsu dzīvi. Ir jālemj par darba vietām, par mājvietām, pensijām un tā tālāk. Mums ir kaut kas jādara ar iekrājumiem, ja tādi ir. Tajā pašā laikā mēs saskaramies ar fantastisku nenoteiktību, jo prognozēt, kas notiks tālāk, ir ļoti sarežģīti,” norāda Makrejs.
Viņš pauž, ka mēs visi šajā laikā esam spiesti būt kā amatiera līmeņa prognozētāji. Kāda ir cerība pašiem veiksmīgi ko prognozēt, ja kļūdījušies ir pat rūdīti profesionāļi?
Jā, ekonomika ir ievērojami cietusi, tas ir plaši zināms fakts visā pasaulē. Ir bijis liels trieciens, taču – tagad mums ir vakcīnas, kas potenciāli var situāciju glābt.
“Jau pašlaik redzam, ka nākamgad varētu būt ievērojama ekonomiskā atlabšana. Tomēr – cik spēcīga tā būs un vai mums būs pietiekami daudz pieredzes no iepriekšējām lejupslīdēm, lai nodrošinātu arī darba tirgus atgriešanos normālos apstākļos, rādīs laiks,” pauž Makrejs.
Tas mums dod zināmu jautājumu klāstu, plānojot nākamo gadu. Vai būs nepieciešams mainīt darba vietu? Vai būs jāmaina mājvieta? Paņemsim nekustamo īpašumu cenas – tās var samazināties. Pēc 2008. - 2009. gada recesijas nekustamo īpašumu cenas nokritās pat par piekto daļu. Šoreiz riski gan nav tik lieli, taču cenu svārstības nekustamo īpašumu jomā tiek kontrolētas, kas jau ir liels progress, salīdzinot ar situāciju pirms 10-12 gadiem, kad īpašumu tirgū bija nekontrolējams haoss.
“Finanšu tirgos situācija ir vēl interesantāka. Visi finanšu uzņēmumi veido savas prognozes nākamajam gadam un spriež, kādas varētu būt procentu likmes, akciju vērtības, valūtu kursi, naftas cena un daudzi citi rādītāji.
Ir pārāk daudz mainīgo, kas ietekmē visus nosauktos faktorus. Tāpēc skaidri ko prognozēt nespēj neviens,” norāda Makrejs.
“Skatoties nākotnē, es varu apgalvot, ka pamazām pārvēršos par Džimu O’Neilu, kurš kļuva slavens pēc tam, kad, esot “Goldman Sachs” galvenā ekonomista amatā, tika radīts slavenais BRICS valstu ekonomiskais pārskats. Tas bija pirms 20 gadiem, kad Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna bija lielākās jaunattīstības ekonomikas. Šajā pārskatā, ņemot vērā ekonomiskos modeļus, tika prognozēts, kā šīs četras valstis spēs kļūt par attīstītās pasaules valstu galvenajām konkurentēm,” raksta Makrejs.
Viņš norāda, ka tas bija viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem pētījumiem ekonomikas nozarē. Šodien mēs redzam, ka ikgadējos BRICS samitos tiek runāts, kā sadalīt līdzekļus valstu bloka attīstības bankā, kas ir saukta par “Jauno Attīstības banku”.
“Tomēr lietas nav tik rožainas, kā bija prognozēts iepriekš. Ķīnai ir veicies labi, taču, piemēram, Krievijai ir veicies daudz sliktāk, un to vismaz pašlaik nevar uzskatīt par vienu no pasaules ekonomikas galvenajiem smagsvariem,” raksta Makrejs.
Vai būs atgūšanās 2021. gadā?
Ko O’Neils domā pašlaik? Viņš joprojām ir optimists, un viņš arī savās prognozēs par nākamo gadu ir iezīmējis faktorus, kas liecina par situācijas uzlabošanos. Savās prognozēs viņš norādījis, ka pastāv ne tikai pandēmijas, bet arī lielu politisko notikumu ietekme.
Viens no faktoriem ir tas, ka līdz ar Džo Baidena kļūšanu par ASV prezidentu Baltajā namā atgriezīsies globālās sadarbības un daudzveidības politika. Tāpat nākamgad būs pieejams vēl vairāk vakcīnu nekā pašlaik.
Līdz ar to – mazinot Covid-19 izplatību, izdosies mazināt ierobežojumus un palielināt ekonomisko aktivitāti, tādā veidā sekmējot ekonomikas atlabšanu.
Šeit gan jāņem vērā, ka ASV augsto tehnoloģiju sektors ir nonācis ievainojamā pozīcijā gan ASV, gan Eiropā, jo šajās vietās arvien vairāk neapmierinātība ar tehnoloģiju gigantu dominējošā stāvokļa izmantošanu savu mērķu sasniegšanai.
“Skaidrs, ka var palielināties inflācija un tas, savukārt, liks bankām celt procentu likmes. Tāpat redzam, ka dolārs, visticamāk, piedzīvos tālāku vērtības kritumu. Ja tas notiks, tad arī tas varētu celt patēriņa cenas. Bet – tas palīdzēs tirgiem atgūties,” norāda Makrejs.
“Skatoties globālā līmenī, mēs velkam paralēles ar notiekošo ASV. Taču, tā kā ASV tirgus sastāda vairāk nekā pusi no globālā akciju tirgus apjoma, ir skaidrs, ka notiekošais ASV ietekmēs arī visu pārējo pasauli.
Tomēr, ja mēs redzam pašreizējās indikācijas, tad varam ar piesardzīgu optimismu prognozēt, ka 2021. gadam ir jābūt labākam nekā šim gadam,” noslēdz Makrejs.