3. ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma

Šajā gadā ASV veica vēl vienu triecienu Aukstā kara laikā izveidotajai bruņojuma kontroles arhitektūrai, izstājoties no tā saucamā Atvērto debesu līguma. Nezinātājam - Atvērto debesu līgums paredz katrai no dalībvalstīm veikt militārās novērošanas (tai skaitā fotografēšanas) lidojumus pār citu dalībvalstu teritorijām. Līguma mērķis ir padarīt informāciju par valstu bruņotajiem spēkiem, militārajām aktivitātēm un objektiem pēc iespējas caurskatāmāku un katrai valstij pieejamāku. Šī dokumenta ideja ir šāda: jo vairāk konkurējošās armijas zinās cita par citu, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies bruņotos konfliktos. ASV no līguma izstājās, jo Krievija ir ilgstoši ierobežojusi ASV izlūklidojumus pār Kaļiņingradas apgabalu, kuru Maskava potenciāli var izmantot kā kodolraķešu palaišanas punktu bruņota konflikta gadījumā. Tāpat Kremlis ir arī ierobežojis piekļuvi okupētajām Dienvidosetijas un Abhāzijas teritorijām un nav ļāvis piekļūt atsevišķām militārām mācībām. Papildus šim visam pastāv arī sadursmes saistībā ar Krievijas vēlēšanos aprīkot savas novērošanas lidmašīnas Tu-154 ar jauniem digitālajiem sensoriem. Pentagona amatpersonas ir norādījušas, ka šie sensori sniegs Krievijai informācijas ievākšanas priekšrocību salīdzinājumā ar ASV lidmašīnām. Šeit jāatceras, ka visiem pārlidojumos izmantojamajiem lidaparātiem ir nepieciešams atbilst līgumā noteiktajiem standartiem

Trampa izstāšanās no līguma ir zināmā mērā likusi apšaubīt tā jēgu. Tas tāpēc, ka vienošanās nosaka, ka dalībvalstis katru gadu vienojas par noteiktu skaitu pārlidojumu kvotu un iegūtajai izlūkinformācijai pēc pieprasījuma potenciāli var piekļūt arī citas valstis. Ņemot vērā ASV svaru, tai parasti katru gadu tiek piešķirta lauvas tiesa kvotu, un ASV izstāšanās nozīmēs, ka potenciāli nevarēs tikt iegūts liels novērojumu datu skaits. Tas savukārt ir neizdevīgi tādiem ASV sabiedrotajiem kā Baltijas valstis un Ukraina, kuru rīcībā nav nepieciešamo tehnoloģiju, lai iegūtu nepieciešamos militāros datus. Parasti šādā kontekstā notiek paļaušanās uz līguma ietvaros iegūto datu kopumu. Turklāt nav arī izslēgts liels risks, ka Krievija beigu beigās varētu izvēlēties liegt pārlidojumus arī ASV sabiedrotajiem.

Par laimi, Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās ir palielinājusi iespēju, ka valsts beigu beigās varētu šajā līgumā atgriezties.