"Piemēram, 5G radīs iespēju modelēt ielu satiksmes plūsmas un mērīt gaisa kvalitātes izmaiņas pilsētā.
Šī tehnoloģija spēs veidot jaunu veselības aprūpes ekosistēmu, kas ar konstantas datu plūsmas palīdzību, korelējot to ar dzīvesstila un sociālajiem paradumiem, spēs paredzēt pacienta veselības riskus, noteikt piemērotāko ārstēšanas pieeju u.tml.
Tāpat 5G savas zemās latentātes dēļ ļaus sensoru tehnoloģijām un lietu internetam (Internet of Things) attīstīties jaunā līmenī – zemniekiem būs iespēja mērīt augsnes mitruma līmeni, izmantojot sensorus, bet pilsētvidei – izmantot ielu apgaismojumu energoefektīvi. Mašīnsaziņa, mākslīgais intelekts un lietu internets arī autonomi braucošu sabiedrisko transportu un reāllaikā darbojošos luksoforus, kas mazina sastrēgumus satiksmē, padarīs par realitāti," norāda Buls.
Papildus tam Latvijai, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir vairākas priekšrocības 5G tehnoloģijas ieviešanā, piemēram, attīstīta interneta infrastruktūra, pateicīgs reljefs, frekvenču pieejamība u.c. Jāuzsver, ka veiksmīga 5G ieviešana ir arī valsts iespēja nostiprināt savas pozīcijas uz pasaules skatuves kā vienai no mobilo tehnoloģiju līdervalstīm, vienlaikus gūstot pienesumu ekonomikai.
Tiesa, lai mēs 5G ieviešanu realizētu veiksmīgi, ātri un par iespējami mazākām izmaksām, tā ir jāveic gudri, balstoties arī uz starptautisko pieredzi citās valstīs. Jau labu laiku Eiropas Savienība ir aktīvi iedrošinājusi mobilos operatorus dalīties ar bāzes stacijām, atzīstot ieguvumus, ko šī prakse sniedz sabiedrībai un videi.
Mūsdienās operatoru dalīšanās ar tīklu ir samērā ierasta prakse – kopumā pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 šāda veida vienošanos, tostarp 40 no tām ir Eiropā. Piemēram, “Tele2” un “Telenor” Zviedrijā, “Orange” un “T-Mobile” Polijā, “DNA” un “Telia” Somijā, “SFR” un “Bouyugues Telecom” Francijā, “Vodafone” un “Nova” Islandē.