Vienā melnā, melnā istabā. Vienā melnā, melnā skapī. Bija melns, melns zārks, un tajā melnajā, melnajā zārkā dzīvoja... kādreiz arestanti, tagad spoks, tūristi, saujiņa darbinieku un kādā melnā, melnā rudens vakarā arī es. 

“Drudžaini stiepu rokas uz visām pusēm. Ap mani bija tukšums, tomēr es neuzdrošinājos spert ne soli, baidīdamies atdurties pret kapa sienām.”

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X