/nginx/o/2020/12/01/13507354t1h496a.jpg)
Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Jānis Mažeiks konsultācijās ar Karību valstu kopienas ģenerālsekretāra vietnieku ārlietu jautājumos Kolinu Grandersonu pārrunājis sadarbības iespējas ar Karību jūras reģiona valstu organizāciju (CARICOM).
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, saruna notika pēc Latvijas iniciatīvas, lai labāk iepazītu CARICOM valstu prioritātes un piedāvātu Latvijā radītus tehnoloģiskus risinājumus.
Mažeiks iepazīstināja ar Latvijas prioritātēm un darbu ANO struktūrās, kurās notiek sadarbība ar Karību jūras reģiona valstīm, kā arī ar Latvijas iniciatīvām un pieredzi tādu jautājumu risināšanā kā cīņa pret dezinformāciju.
Tāpat ĀM politiskais direktors informēja par vairākiem Latvijas kompāniju tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas varētu būt noderīgi Karību jūras reģiona valstīm, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīntulkošanas risinājumi, lai nodrošinātu patiesu informāciju dzimtajā valodā, pakalpojumu un darba vides digitalizācija, kā arī bezpilota aviācijas un zemūdens sistēmas vides novērošanas un remontdarbu veikšanai.
Grandersons novērtēja Latvijas uzņēmumu inovācijas un tehnoloģiskos risinājumus, kas varētu būt noderīgi CARICOM dalībvalstīm. CARICOM sekretariāts informēs dalībvalstis par sadarbības iespējām ar Latviju.
CARICOM jeb Karību valstu kopiena dibināta 1973.gadā, tajā ir 15 dalībvalstis: Antigva un Barbuda, Bahamas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Grenāda, Gajāna, Haiti, Jamaika, Montserrata, Sentlūsija, Sentkitsa un Nevisa, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo un piecas Asociētās valstis: Angilja, Bermuda, Kaimanu Salas, Tērksas un Kaikosas, Britu Virdžīnu Salas.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)