“Vēstnesim kopējās izmaksas, kas bija trīs gadu budžetā, bija 144 tūkstoši eiro. Tas ir kopā ar visiem drukāšanas izdevumiem, šīs te redakcijas uzturēšanas izdevumiem. Un, jā, Rēzeknē ir izveidota atsevišķa redakcija, ja to var saukt par redakciju, sauksim viņus par speciālistiem, kas veido Rēzeknes informatīvo izdevumu,” ReTV Ziņām saka K.Pozņakovs.
Avīzē šie speciālisti sevi gan dēvē par korespondentiem un redaktoriem. Ja laikrakstos ierasts, ka galveno viedokli slejā pauž redaktors, tad šeit to dara Rēzeknes mērs Aleksands Bartaševičs. Situāciju kritiski vērtē reģionālo mediju asociācijā.
ašvaldībās pie varas esošie deputāti un politiķi uzskata, ka šie izdevumi ir domāti tikai tāpēc, lai viņi nostiprinātu savu politisko varu.
Tātad izmanto tos kā propagandas instrumentu,” uzskata Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude.
Tāpēc asociācija uzstāj, ka ar pašvaldību izdevumu ierobežošanu nepietiks. Tos jāaizliedz izdot vispār. “Mums nav vajadzīgi pašvaldībām šie mediju izstrādājumi, kā es savādāk viņus nosaukšu. Tie nav mediji, tie ir mediju izstrādājumi. Salīdzinot tieši tāpat kā ir krējums un krējuma izstrādājum, ir šie mediju izstrādājumi,” saka I.Plaude. Reģionālo mediju pārstāvjiem ir arī savi priekšlikumi, kā pašvaldībām iedzīvotājus informēt. Piemēram, publicēt tos tikai LVportālā vai “Latvijas Vēstnesī”.
Vai arī maksāt komercmedijiem, kas to publicē kā apmaksātu informāciju. Vides aizsardzības un reģionālā ministrija to atbalsta, bet ne pilnībā.
“Protams, ja mēs runājam par saimnieciski lietderīgāko risinājumu, mēs būtu par vispārēju aizliegumu, bet jārēķinās ar to, ka
datorprasmes un interneta prasmes iedzīvotāju vidū nav pietiekami augstas, lai cilvēki varētu visi iegūt informāciju par pašvaldībā notiekošo.
Līdz ar to vienmēr pastāvēs diskusija, ka kādai sabiedrības daļai būs nepieciešama drukāta informācija,” ReTV Ziņām atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis.