Covid-19 izplatības ierobežošanai Daugavpils slimnīcā pārtrauc plānveida operācijas

Paredzēti arī izņēmumi - onkoloģijas profila, lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas un ķirurģiskās manipulācijas, kuru veikšanas laikā nav nepieciešama anesteziologa, reanimatologa un attiecīga profila vidējā medicīnas personāla iesaiste. Ierobežojumi būs spēkā līdz 11.janvārim.

Visiem pierakstītiem uz plānveida operācijām par izmaiņām tiks paziņots telefoniski.

Lēmums par pakalpojumu ierobežošanu tika pieņemts Covid-19 vīrusa infekcijas izplatīšanas novēršanai, lai slimnīca arī turpmāk spētu pilnvērtīgi un nepārtraukti nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

Līdz ar izmaiņām plānveida īslaicīgas ārstēšanas nodaļa tiks pārveidota par atsevišķo vienību ar Covid-19 inficēto ķirurģisko pacientu specifiskās pēcoperācijas ārstēšanas nodrošināšanai. Plānveida īslaicīgas ārstēšanas nodaļas personāls nodrošinās ārstējoša ārsta nozīmētas ārstēšanas izpildi vidējā medicīnas personāla kompetences robežās.

Gadījumā, kad turpmākā specifiskā pēcoperācijas ārstēšana nav nepieciešama, ar Covid-19 vīrusa inficēto pacientu izrakstīs vai pārvedīs uz Plaušu slimību un tuberkulozes centra Covid-19 vienību.

Iestādē uzsvēra, ka neviena slimnīcas nodaļa netiek slēgta.

Jau ziņots, ka pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.

"Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas," atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.

"Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums," sacīja valsts sekretāre.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu "mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem", norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Tādējādi ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu specialitāšu ārstus.