1908.gada 30.jūnijā Sibīrijas mežos pie Podkamennajas Tunguskas upes notika sprādziens. Vietējie stāstīja par ugunīgu uzliesmojumu, sašķīdušiem logu stikliem un apgruzdušiem ziemeļbriežu skeletiem, kas atrasti netālu no notikuma epicentra. 

Tikai pēdējos gados Tunguskas mīklas pētniecība piedzīvojusi izrāvienu - dažus pavedienus sniedzis Čeļabinskas meteorīts, kā arī tiek pētītas iespējas novirzīt asteroīdu orbītu, lai novērstu iespējamu katastrofu nākotnē.

Tunguskas meteorīts varētu būt viens no lielākajiem ārpuszemes objektiem, kas skāris mūsu planētu. Taču pētnieki no ekspedīcijām uz nomaļo mežu atgriezušies bez skaidra mīklas atrisinājuma. Par ticamāko tiek uzskatīta versija, ka atmosfērā uzsprāga asteroīda vai komētas fragments, tā arī nesasniedzot Zemes virsmu un neatstājot krāteri. Sprādziens varētu būt noticis trīs līdz sešu kilometru augstumā, un ar to bijis pietiekami, lai nogāztu kokus 2000 kvadrātmetru lielā platībā Sibīrijas taigā.

Protams, netrūkst arī fantastiskāku versiju, sākot ar lidojošā šķīvīša nosēšanos, meklējot Baikālu, un beidzot ar izgudrotāja Nikolā Teslas eksperimentiem ar elektrību. Tunguskas mistērija joprojām nodarbina zinātnieku un piedzīvojumu meklētāju prātus, un pētnieki nāk klajā ar jauniem secinājumiem par vairāk nekā simt gadus seno notikumu.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X