Pabeigta jaunā Igaunijas – Latvijas starpsavienojuma izbūve

Ekspluatācijā to plānots nodot līdz nākamā gada vidum, bet jau no 1. janvāra līnija tiks ņemta vērā, aprēķinot elektroenerģijas tirgum atvēlētās pārvades jaudas.

"Šī projekta pabeigšana ir būtisks solis Latvijas un Baltijas energoneatkarības stiprināšanā ceļā uz elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu 2025. gadā. Jaunās līnijas izbūve ļaus mums uz rekonstrukcijas laiku atslēgt divas citas savu laiku nokalpojušās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados būvētās līnijas no Valmieras uz Tartu un Tsirgulīnu Igaunijā, lai pēc to pārbūves Latvijas un Igaunijas starpsavienojumi būtu pilnībā sagatavoti darbam Baltijas sinhronā režīmā ar kontinentālo Eiropu", projekta svarīgumu uzsver AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Savukārt tālāk līnija ir izvietota blakus topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam. Projekta ietvaros arī veikta apakšstacijas Rīgas TEC-2 paplašināšana, savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nomme un drošai starpsavienojuma darbībai izbūvēja jaunu 330 kV līniju Harku-Sindi.

Kopumā 3.starpsavienojuma projekta izmaksas 330 kV līnijai starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 Latvijā un Kilingi-Nomme Igaunijā un Igaunijas iekšējai 330 kV līnijai Harku-Sindi ir 170miljoni eiro, no kuriem 112 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums.

Latvijā projekta "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" būvniecībā ieguldīti 80 miljoni eiro, no kuriem ap 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.

Jaunā līnijas pārvades jauda ir 600 MW, kas papildina pašreizējo Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu. Līdz šim tā nebija pietiekama, lai nodrošinātu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apjomu starp Latviju un Igauniju, kā rezultātā noteiktās stundās veidojās sastrēgumi un elektroenerģijas cenu starpība.

Pilnībā pārvades jaudu deficītu Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā plānots likvidēt līdz 2024. gadam, kad noslēgsies līniju Valmiera – Tartu un Valmiera – Tsirgulīna rekonstrukcijas darbi. Projekts "Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums" ir arī nozīmīgs energoapgādes drošumam un stabilai elektropārvades tīkla darbībai gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā.

Elektropārvades līnijas projektēšanas un izbūves darbus veica pilnsabiedrība "EE-LV Interconnection", ko veido Latvijas SIA "Elko", Polijas AS "SELPOL" un Igaunijas AS "Leonhard Weiss Energy", savukārt darbus apakšstacijā Rīgas TEC-2 veica "Empower AS" filiāle Latvijā.

Darbs pie jaunās līnijas projekta tika aizsākts 2012. gadā, iesniedzot pieteikumu Vides pārraudzības valsts birojam un 2014. gadā tika uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums un notika projekta sabiedriskās apspriešanas.

Balstoties uz AST un "Elering" kopīgi iesniegto pieteikumu, 2014. gada oktobrī projektam tika piešķirts 65% līdzfinansējums no Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem (CEF – Connecting Europe Facility). 2016. gadā tika izsludināts konkurss par projektēšanas un būvniecības darbiem un Ministru kabinets, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, projektam piešķīra nacionālo interešu objekta statusu.

Jaunās līnijas būvniecības projekts tika aizsākts 2018. gada sākumā, parakstot projektēšanas un būvniecības darbu līgumu, pirmais balsts pacelts 2019. gada maijā, savukārt līnijas būvniecība tika pabeigta 2020. gada decembrī. Ekspluatācijā jauno līniju plānots nodot līdz 2021. gada vidum.