Eksperiments: kādas sociālo tīklu manipulācijas var nopirkt par €300? (3)

Mūsdienu informatīvajā vidē ir daudzas puses, kas izmanto koordinētas sociālo tīklu kampaņas ar mērķi manipulēt tur notiekošās diskusijas sev vēlamā gultnē. Tās ir ārvalstu valdības, teroristu grupējumi, antidemokrātiskas kustības un privātie uzņēmumi. Ar viltus kontu un neautentisku darbību palīdzību tie "aprok" netīkamus viedokļus un palaiž apritē neautentiskus vēstījumus.

"StratCom" pētījuma mērķis bija novērtēt, vai sociālo tīklu kompānijas pilda solījumus cīnīties pret tādām aktivitātēm, ko aizliedz pašu izstrādātie noteikumi. 

Pētnieki par 300 eiro no trim Krievijas sociālo tīklu manipulācijas pakalpojumu piedāvātājiem iegādājās neautentisku iesaisti 39 "Facebook", "Instagram", "Twitter", "YouTube" un "TikTok" ierakstiem. Par šo summu tie tika pie 1150 viltus komentāriem, 9690 "man patīk" atzīmēm un 323 202 skatījumiem, kā arī viltus profili ar šiem ierakstiem dalījās 3726 reizes.

Kopš pagājušā gada, kad "StratCom" veica līdzīgu eksperimentu, dažās platformās bija vērojami uzlabojumi attiecībā uz viltus profilu un neautentisko darbību dzēšanu, taču kopumā rezultāti nav iepriecinoši. 

Četras nedēļas pēc kopumā 337 768 neautentisko reakciju nopirkšanas 98% no tām joprojām atradās sociālajos tīklos.

Atskaitot viltus skatījumus, četru nedēļu laikā netika dzēsti 80% no 14 566 pārējām viltus darbībām.

Kā veiksmīgākos manipulāciju apkarotājus "StratCom" pētnieki nosauc "Facebook" un "Twitter". Abas platformas ir iemanījušās bloķēt automātisku komentēšanu, tāpēc manipulatoriem arvien vairāk nākas izmantot cilvēku darbu. Taču kopumā neviena no apskatītajām platformām nespēj pietiekamā mērā cīnīties pret dezinformāciju un viltus naratīvu izplatīšanu sociālajos tīklos.

Platformas lielākoties nebloķē viltus kontus, par kurām tām tiek ziņots.

Eksperimenta ietvaros "StratCom" ziņoja par 499 viltus profiliem, kuri tika izmantoti neautentisko skatījumu, komentāru un reakciju ģenerēšanā. Pēc piecām dienām 482 no tiem joprojām bija aktīvi.

Tajos gadījumos, kad platformas sniedza atbildi uz ziņojumu, tās norādīja, ka konkrētais profils neesot pārkāpis lietošanas noteikumus.

Kā tiek manipulēti sociālie tīkli?

Sociāli tiek manipulēti dažādu iemeslu dēļ - dažkārt influenceri vēlas radīt iespaidu, ka ir populārāki nekā patiesībā, taču citkārt manipulētājiem ir politiski motīvi.

Daļa viltus kontu ir "boti" ar tukšiem profiliem un bez profila attēliem. Tie ieprogrammēti skatīties video vai arī retvītot konkrētus tvītus. Īstie sociālo tīklu lietotāji vairāk uzticas tādiem ierakstiem, kurus šķietami apskatījuši vai pozitīvi novērtējuši daudzi citi lietotāji.

Botu kontrolētie viltus profili ir ļoti lēti - tie maksā vien dažus centus. Tos radot, jau tiek ņemts vērā, ka pēc neilga laika šie konti varētu tikt dzēsti.

Savukārt citi konti veidoti ar profila attēliem un garu ierakstu vēsturi, lai tos nebūtu iespējams atšķirt no īstiem sociālo tīklu lietotājiem.

Šādu kontu vismaz daļēji uztur kāds cilvēks. Tie maksā vairākus simtus dolāru un parasti ir aktīvi vairākus gadus.

Vairāki sociālo tīklu manipulācijas pakalpojumu sniedzēji piedāvā ģenerēt līdz pat desmit miljoniem skatījumu platformās "Twitter" un "Facebook", 50 miljonus viltus "Instagram" skatījumu" un līdz 100 miljoniem "IGTV" skatījumu.

"StratCom" eksperimentā stundas laikā "Instagram" platformā izdevās iegūt 250 000 viltus skatījumu. Šādā veidā tiek apmānīti sociālo tīklu platformu algoritmi - ja tie noteiktu satura vienību identificē kā ļoti interesantu, tā tiks parādīta aizvien lielākam skaitam cilvēku. Tādējādi, izmantojot viltus skatījumus, neautentiskie vēstījumi var izplatīties lielā auditorijā, nereti pārspējot īstu lietotāju publicēto saturu.

Pētnieki nonākuši pie slēdziena, ka piedāvājumā ir arī mākslīgā intelekta ģenerēti komentāri.

Manipulāciju apmērs sociālajos tīklos ir milzīgs. Trīs manipulācijas pakalpojumu sniedzēji, ko izmantoja "StratCom" pētnieki, apgalvo, ka kopumā esot izpildījuši vairāk nekā 17 miljonus pasūtījumu. Vienam no tiem esot 190 000 pastāvīgo klientu.

Pavisam ir vairāki simti šāda pakalpojuma sniedzēju. Tie ir viegli atrodami jebkuram interneta lietotājam, ierakstot meklētājā atbilstošus atslēgas vārdus.

Interesanti secinājumi

Pētnieki norāda, ka pat vienam mātes uzņēmumam piederošās platformas uzrāda atšķirīgus rezultātus neautentiskas uzvedības apkarošanā. ASV tehnoloģiju milzim "Facebook" piederošā vizuālā platforma "Instagram" ir daudz vieglāk manipulējama nekā sociālais tīkls "Facebook".

Eksperimentā iegūtie dati liecina, ka "Instagram" manipulācijas ir vidēji desmitreiz lētākas nekā manipulācijas "Facebook" vidē.

Visefektīvāk šādas darbības apkaro "Twitter", taču "Facebook" gadījumā vērojams ievērojams progress. Vismazāk pasargātais ir sociālais tīkls "TikTok", kur nenotiek nekāda vēršanās pret neautentisku iesaisti.

Video platforma "YouTube", šķiet, ir padevusies, norāda pētnieki.

Neskatoties uz to, ka dažas platformas uzrāda labākus rezultātus, bet citas sliktākus, kopumā neviena no tām neapkaro manipulācijas pietiekami efektīvi. Sociālo tīklu manipulācijas pakalpojumu piedāvātāji joprojām ir tām priekšā.