Atriebība miljardieru gaumē jeb kā bijusī sieva neērtā pozīcijā nostāda pasaulē bagātāko cilvēku (21)

Tehnoloģiju nozares miljardieri cīnās par iespēju doties izplatījumā, saņemt ekskluzīvas iespējas tikt pie sava nodokļu režīma un visādi citādi – pelnīt vēl lielāku naudu. Tomēr ir miljardiere Skota, kura uz sava fona pārējiem miljardieriem liek izskatīties skopiem un ļoti savtīgiem, kas neizprot to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ daudzi cilvēki nonākuši nabadzībā.

“Šī pandēmija ir bijusi kā spēcīgs un iznīcinošs spēks, kā dēļ daudzi amerikāņi cīnās par iespēju dzīvot normāli. Ekonomiskie zaudējumi un veselības apdraudējums ir īpaši izteikts cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā, kā arī daudziem citiem. Tikmēr miljardieri var lepoties ar to, ka viņu milzīgā bagātība ir kļuvusi vēl lielāka,” 15. decembrī rakstīja Skota.

Miljardieri, izņemot Bilu Geitsu un “Twitter” dibinātāju Džeku Dorsiju, pandēmijas laikā ir relatīvi klusi. Atcerieties Īlonu Masku, kurš skaļi bija gatavs ieguldīt lielus līdzekļus, lai palīdzētu glābt Taizemes alā iesprostotos cilvēkus? Kāpēc gan pašlaik ir tāds klusums?

Tāpat pandēmijas kontekstā kaut kur ir “pazudis” arī Marks Zakerbergs. Jā, viņš ir signalizējis, ka viņam ir politiska līmeņa ambīcijas. Tomēr tās piepildīt ļoti labi palīdz labdarība, cilvēcība un situācijas izpratne.

Tomēr vislielāko labumu Covid-19 pandēmija ir nesusi “Amazon” vadītājam Džefam Bezosam. Neraugoties uz to, ka viņš pārkāpa laulību, krāpjot sievu ar savu mīļāko, kas nu kļuvusi par viņa līgavu, Lorēnu Sančezu, “Amazon” finanšu rādītāji (un Bezosa bagātības) tikai turpina pieaugt. Ir skaidrs, ka “Amazon” ietekme tirdzniecības nozarē būs jūtama vēl ilgi.

“USA Today” vēsta, ka Bezoss ir nostiprinājis savas pozīcijas bagātāko cilvēku pasaulē reitinga augšgalā. Un par savas bagātības pieaugumu Bezoss var teikt paldies pandēmijai, kas ir atņēmusi vairāk nekā 1,6 miljonu cilvēku dzīvības. Tāpat aprīlī – mēneša laikā vairāk nekā 14,7% amerikāņu zaudēja darbu.

Tomēr – neraugoties uz nepatīkamo pandēmijas statistiku, Bezoss ir saglabājis mieru un klusumu. Viņš nav komentējis ekonomisko situāciju, ar kādu saskaras daudzi amerikāņi. “Amazon” pārstāvji gan publiski pauduši, ka Bezoss ir labdarībai ir ziedojis 900 miljonus dolāru – to vidū arī cīņai pret klimata pārmaiņām.

Ja tas ir viss, ko Bezoss šogad ir ziedojis labdarībai, tad tas ir mazāk nekā viens procents no viņa bagātību apjoma. Tikmēr citās jomās Bezosam sekmējies daudz labāk.

Piemēram, februārī Bezoss iegādājās Deivida Gefena Beverlihilsas māju par 165 miljoniem dolāru. Pagājušajā vasarā viņš par 80 miljoniem dolāru iegādājās vairākus dzīvokļus Ņujorkā, bet aprīlī viņš Ņujorkā nopirka vēl vienu īpašumu par 16 miljoniem dolāru.

Pandēmijas laikā ir bijušas dienas, kad Bezosa bagātības ir pieaugušas par 13 miljoniem dolāru – vienas dienas laikā. Pirms pandēmijas “Amazon” akciju vērtība bija ap 1700 dolāriem, bet pēc pandēmijas – jau 3000 dolāru.

Kas attiecas uz strādājošajiem “Amazon” struktūrvienībās – tur šogad ir bijuši vairāki protesti par darba vietu drošības apstākļiem. Tā, piemēram, Ņujorkā viens no protestējošajiem Kristians Smolss tika atlaists no darba. Arī viena no “Amazon” amatpersonām Tims Brejs maijā aizgāja no darba, norādot, ka “tik bagātām kompānijām nav korekti atlaist darbiniekus par to, ka viņi norāda uz kādām problēmām”.

“The Guardian” vēstīja, ka Bezosa aktīvu vērtība ir lielāka nekā tādām lielām kompānijām kā “Exxon Mobil”, “McDonald’s” vai “Nike”.

Pagājušajā gadā, kad viņš izšķīrās no sievas Makenzijas Skotas, viņam bija jāpiešķir daļa no savām “Amazon” akcijām, kas Skotai deva 38 miljardus dolāru. Tomēr tagad Skota nostāda Bezosu ļoti neērtā pozīcijā.

“Viņa šajā situācijā nostāda Bezosu ļoti nepatīkamā situācijā. Mēs visi zinām, kāda ir miljardieru dzīve – greznas mājas, īpašumi, nebeidzama bagātība.

Taču Skota ir cilvēks, kas grauj pieņemtās normas miljardieru dzīvē, jo viņa ir ļoti dāsna filantrope,” norāda labdarības reformu iniciatīvas direktors Čaks Kolinss.

Savā ierakstā portālā “Medium” Skota norāda, ka daudzi vidusmēra amerikāņi ir ļoti dāsni cilvēki, kuri būs gatavi atdot citam to, ko varbūt nākotnē vajadzēs arī pašam. Un tas neattiecas tikai uz finansiālām lietām, bet arī uz attieksmi pret citiem.

“Mūsu cerības rada vai grauj citi cilvēki. Ja vari kādam uzdāvināt dāvanu, tu vari uzdāvināt cerību. Tā mēs varam vairot labo,” rakstīja Skota, aicinot ikvienu cilvēku priecāties un novērtēt to, ka ir darbs, ir mājas, kā arī – ir ģimene un veselība.

Ar saviem ziedojumiem Skota ne tikai pierādīja, ka svētkos ir jāpalīdz citiem, bet arī ka bagātākie cilvēki pasaulē ne vienmēr būs dāsni palīdzības sniedzēji.

Pati Skota pagājušajā gadā parakstīja iniciatīvu, kas paredz miljardieriem lielāko daļu savu bagātību ziedot labdarībai. Šo iniciatīvu ir izveidojuši Vorens Bafets, kā arī Bils un Melinda Geitsi. Šogad, ziedojot teju 6 miljardus dolāru labdarībai, Skota ir ziedojusi aptuveni desmito daļu no savām bagātībām, kas ir aptuveni 60 miljardi dolāru.