Masu izmiršana notiek ik pēc 27 miljoniem gadu (20)

Uz Zemes ir norisinājušās piecas lielās masu izmiršanas, starp kurām ir bijušas vēl tikai dažas krietni vien mazākas. Visas piecas izmiršanas norisinājās ik pēc 27 miljoniem gadu. Mākslīgā intelekta veiktā analīze arī var palīdzēt mainīt evolūcijas zinātnieku domas par to, kādas bija šo masu izmiršanu sekas.

Viena no galvenajām evolūcijas zinātnes pazīmēm ir virkne skaidrojumu un hipotēžu, kas vēlāk tiek noraidītas. Patiesībā tas ir pilnīgi normāli jebkurā zinātniskā procesā, tomēr īpaši izteikti tas ir saistībā ar dzīvības evolūciju.

Zinātnieki ir izvirzījuši teoriju, ka masu izmiršanas ir tas, kas ļauj attiecīgajām sugām attīstīties un plaukt. Citiem vārdiem, tā ir patiesība, ka mūsdienās eksistējošās sugas bija tās, kas izdzīvoja pēc pēdējās masu izmiršanas. Tomēr, vai tieši masu izmiršanas padarīja iespējamu šo uzplaukšanu?

Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, zinātnieki uz šo jautājumu atbild daļēji noliedzoši, proti, masu izmiršana nebija vienīgais cēlonis atsevišķu sugu uzplaukšanai.

“Zinātnieki jau sen uzskata, ka masu izmiršanas rada produktīvus periodus sugu evolūcijā. Tomēr jaunajā pētījumā, izmantojot mašīnmācīšanos, tika izpētītas dažādu sugu fosilijas un noskaidrojās, ka masu izmiršanas ir reti saistītas ar sugu uzplaukumu,” raksta zinātnieki.

Lai pētītu šos notikumus, zinātnieki mašīnmācīšanās algoritmam pakļāva vairāk nekā miljons datu vienību par vismaz 170 tūkstošiem sugu. Mākslīgais intelekts apstrādāja šo informāciju un atklāja, ka piecas lielās masu izmiršanas ir daļa no izmaiņām 5% visas pasaules populācijā. Tomēr viņi neatklāja pierādījumus, ka starp šiem notikumiem pastāvētu īpaša cēloņsakarība.

Ko tas viss nozīmē? Tas ir visai sarežģīti. Masu izmiršana, šķiet, negarantē tūlītēju sugu uzplaukšanu. Turklāt pārāk strauja sugu uzplaukšana var izraisīt vēl jaunas izmiršanas. Lai nu kā, evolūcijas zinātniekiem vēl ir daudz darba, lai noskaidrotu patiesību par mūsu un citu dzīvnieku un augu sugu evolūciju.