Pārņemta sludinājumu lapa un viltus profili: kā dezinformatori negodīgi audzē auditoriju (3)

Viena no grupas biedrenēm Ieva Ose tajā pieteicās sen – 2016.gadā. Kopš tā laika grupa divreiz būtiski mainījusies. Līdz pat 2020.gada vasarai tur ik dienas ievietoti desmitiem sludinājumu ar darba piedāvājumiem. Pēc tam tā pārtapa par grupu Veģetatīvā distonija/Panikas lēkmes/Fobijas, liecina Facebook informācija par tās vēsturi. Biedri dalījās ar saviem stāstiem, lūdza padomu psihoterapeita meklējumos. Septembrī grupas tematika un nosaukums mainījās vēlreiz. Taču apspriesto tēmu loks nav tik plašs, kā liek domāt jaunais nosaukums – Medicine – jautājumi par un ap slimnīcām, slimībām, ārstiem, veselību!. Piemēram, no 1. līdz 17.decembrim publicēti 19 ieraksti. No tiem 15 ierakstos apšaubīts Covid-19 nozīmīgums vai pausti aicinājumi uz protestiem.

Ose Re:Check norāda, ka, pamanot vienu no šādiem ierakstiem, sākusi domāt, kāpēc ko tādu redz: “Es pat nevarēju iedomāties, ka var vienkārši paņemt un izmainīt sākotnējo grupu”. It kā zinājusi, ka tas ir tehniski iespējams, bet tāpat neesot pieļāvusi. “Tas ir vienkārši cūcīgi,” Ose pauž. Tagad viņa no grupas izdzēsās, jo negribot savā laika joslā redzēt informāciju no neuzticamiem avotiem. Vēl kāda grupas biedrene Linda Maceikeviča norādīja, ka pārmaiņas nebija ievērojusi, taču arī tās uzskata par negodīgām.

Re:Check jautāja grupas administratoram Ernestam Riekstam, kāpēc mainīts grupas temats un vai tas ir godīgi pret grupas dalībniekiem. Viņš norādīja, ka šie jautājumi esot tendenciozi un stulbi. Tēmu esot mainījis “uz sev sirdij tuvāku” – vīruss esot īsts, taču pārspīlēts. Rieksts apgalvo, ka labprāt apstiprinātu arī ar Covid-19 nesaistītus ierakstus, taču par to neviens nerakstot. 

Jāpiebilst, ka viņš pats grupā regulāri izplata dezinformāciju. Piemēram, vienu nesenu ierakstu pārbaudīja arī Re:Check. Tas ir video krievu valodā, kurā apšaubīts, vai Latvijā ik dienu tiešām tiek veikti tik daudzi Covid-19 testi, jo pie testēšanas punktiem it kā neesot rindu. Tas ir maldinoši, jo testus neveic šajos punktos vien. Vēl viņš paudis, ka tiekot melots par slimnīcu piepildījumu Latvijā. Regulāri nepatiesu informāciju un pamudinājumu apmeklēt protestus tur publicē arī Jānis Pļaviņš, kas ir viens no galvenajiem sazvērestības teoriju izplatītājiem Latvijā. Viņš savus ierakstus bieži ievieto arī grupās, kam nav tiešas saistības ar Covid-19, piemēram, grupā juristiem un grupā par mazo biznesu.

Ne vienīgā negodīgā taktika

Vairākkārt tā rīkojusies partija Saskaņa. Agrāk Facebook bija lapa Riga Online, kura publicējot nepolitisku saturu, pārsvarā bildes ar Rīgu, savāca 16 tūkstošus sekotāju, bet pēc tam pārtapa par lapu Saskaņa Online. Tādēļ Facebook to dzēsa. 

Šogad Saskaņa mēģināja vēlreiz. Lapa, kur agrāk publicēti Latvijas dabasskati, bija piesaistījusi 34 tūkstošus sekotāju. Tā pēkšņi mainīja nosaukumu uz Es mīlu Latviju un Eiropu, tur parādījās informācija par Covid-19 un partijas logo. Pēc tam, kad pavasarī par to ziņoja Re:Baltica, jauns saturs tajā nav publicēts. 

Domnīcas Atlantic Council dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva skaidro, ka grupu vai lapu pārņemšana palīdz sasniegt plašāku un daudzveidīgāku auditoriju ārpus ierastā burbuļa. 

Dezinformatori izmanto arī troļļus

 Šī nav vienīgā manipulatīvā metode, kas lietota, lai izplatītu melīgu informāciju. Raidījums Nekā Personīga atklāja, ka daļa no Facebook lietotājiem, kas dalās ar dezinformāciju, ir viltus profili. Bildēs redzamas skaistas sievietes, kas it kā dzīvo dažādās Latvijas pilsētās. Raidījums atklājis, ka foto zagti no sociālajiem medijiem un pat intīmpakalpojumu servisu lapām. 

Aleksejeva norāda, ka šie viltus konti lietotājus maldina, ne tikai radot nepatiesu priekšstatu par lielu atbalstu Covid-19 noliedzējiem. Viņa stāsta, ka daudzi Facebook draugu lokā apstiprina visus, kas sūta uzaicinājumu. Tā rezultātā var mainīties informācija, kas parādās lietotāja ziņu lentē. “Facebook algoritms domā, ka, ja jau taviem draugiem tas interesē, un šajā gadījumā tavi draugi ir šie viltus konti, tātad tevi arī tas varētu interesēt,” pētniece skaidro. Savukārt cilvēkiem var rasties maldīgs priekšstats, ka tik bieži atkārtotā informācijā varētu būt daļa patiesības. Tāpēc, pirms apstiprināt “draudzību”, vērts papētīt profilu, lai saprastu, ar ko tas dalās.

Troļļus, kas dalās ar noteiktu informāciju, internetā iegādāties ir viegli. Aleksejeva stāsta, ka ir arī Facebook lapu un grupu tirgus. Tajā nopērkamas lapas ar  lielu sekotāju skaitu.

Latvijas dezinformācijas troļļi visdrīzāk vien dalās ar iepriekš radītu nepatiesu informāciju. Taču izsmalcinātākie troļļi, kuru iegāde un uzturēšana maksā vairāk, var pat ar lietotājiem sazināties, mēģinot izkrāpt naudu vai, piemēram, daudz pārliecinošāk iesaistīties propagandas kampaņās. Re:Check jau iepriekš rakstīja, ka Krievija mēdz izmantot troļļus, kuri ne tikai dalās ar noteiktu informāciju, bet arī raksta izdomātus stāstus par savu dzīvi, dažādus jokus un savus komentārus par politiku. Tā rezultātā lietotājiem šos troļļus grūti atšķirt no īstiem lietotājiem. 

Kā atpazīt?

Lai atpazītu troļļus, ar Google bilžu meklētāju var pārbaudīt, vai bilde ir autentiska. Tāpat var vērot, vai lietotājs nepublicē informāciju aizdomīgā veidā. Piemēram, jauni ieraksti parādās precīzi ik pēc 15 minūtēm, kas nav raksturīgi īstiem cilvēkiem. Tiesa, ar to nepietiek, lai gūtu pilnīgu pārliecību par konta autentiskumu vai kāda ļaunajiem nodomiem. Turklāt izsmalcinātus troļļus lietotājs var arī nespēt atpazīt. 

Daudz vienkāršāk var saprast, kuras Facebook lapas un grupas mainījušas nosaukumu. Jebkurai Facebook lapai kreisajā malā ir sadaļa Page Transparency. Tur var redzēt, vai un kā mainīti lapas nosaukumi, kad tā izveidota un no kurām valstīm lapa tiek uzturēta.

Informācija par grupas nosaukuma maiņu atrodama sadaļā Vēsture (History), kas ietver norādi Par (About).

Aleksejeva stāsta, ka šīs iespējas vajadzētu apzināties visiem lietotājiem, lai gadījumos, ja uz laika joslas parādās aizdomīgs saturs, būtu vieglāk izvērtēt, kā tas noticis. Tāpat ik pa laikam ir vērts pārskatīt grupu un lapu sarakstu, kurām sekojat. “Nerūpējoties par savu digitālo higiēnu Facebook, uz Facebook sienas varētu nokļūt saturs, kam tur nevajadzētu būt,” pētniece norāda.