Berlīnes "Charite" slimnīcas virusologs Kristians Drostens uzskata, ka šādi apgalvojumi ir pārsteidzīgi.
"Ir pārāk daudz nezināmo, lai ko tādu apgalvotu," norāda Drostens.
Iespējams, ka B.1.1.7 izplatībā lomu spēlē nejaušība. Zinātnieki iepriekš uztraucās, ka vīrusa variants, kas no Spānijas izplatījās uz pārējo Eiropu, varētu izrādīties lipīgāks. Taču tagad viņi uzskata, ka tā nav - šo variantu vienkārši uz pārējo Eiropu atnesa atpūtnieki, kuri atvaļinājumu bija pavadījuši Spānijā.
Līdzīgi varētu būt arī ar B.1.1.7, uzskata Džordžtaunas Universitātes virusoloģe Andžela Rasmusena. Drostens vērš uzmanību, ka no jaunā paveida pazudis gēns ORF8, kas, balstoties uz iepriekšējos pētījumos izdarītajiem secinājumiem, drīzāk varētu mazināt tā spēju strauji izplatīties.
Pamatu bažām rada Dienvidāfrikā atklātais vīrusa paveids, kura attīstības ceļš atšķiras no Lielbritānijas varianta, taču arī tajā ir N501Y gēns.
"Esam atklājuši, ka šis paveids šķietami izplatās daudz ātrāk," stāsta Kvazulu-Natalas Universitātes virusologs Tulio de Oliveira, kura pētījumi britu zinātniekiem norādīja uz N501Y nozīmīgumu.
Pastāv arī bažas, ka B.1.1.7 varētu izraisīt smagāku saslimšanu. Pagaidām ir tikai daži pierādījumi, ka ar Dienvidāfrikas variantu smagāka slimības gaita vērojama tieši jauniem un veselīgiem cilvēkiem. "Tas ir satraucoši, taču jāiegūst vairāk datu, lai varam būt pārliecināti," norāda Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centra direktors Džons Nkengasongs.
No Spānijas vīrusa varianta ir, ko pamācīties. Bāzeles Universitātes virusoloģe Emma Hodkrofta stāsta, ka britu zinātnieki sākumā domāja, ka mirstība no Spānijas paveida ir par 50% augstāka, taču tam par iemeslu bija "pilnīgi nesakārtoti, nekorekti sākotnējie dati".