Bāliņa pauda uzskatu, ka nesēja atlīdzības regulējums Latvijā uzlabojams, nevis paplašinot nesēju sarakstu, bet gan pārskatot nesēja atlīdzības sistēmu konceptuāli, pārredzamā nākotnē atceļot to un veicinot jaunus veidus, kā tiesību īpašniekiem saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.
Asociācijā norādīja, ka KM virzītie grozījumi jau ir iegājuši noslēguma fāzē, un paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2021.gada martā, tomēr, pēc LIKTA domām, jaunas nodevas ieviešana Covid-19 pandēmijas laikā noteikti neveicinās ātrāku krīzes pārvarēšanu.
Kā ziņots, ar datu nesēju atlīdzību (DNA) apliekamo iekārtu sarakstā plānots iekļaut mobilos tālruņus, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Viņa pavēstīja, ka noslēguma fāzē nonākuši grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību, kas reglamentē DNA noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ierakstu un kopēšanas funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA, iekļaujot tajā arī mobilos tālruņus.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna norādīja, ka DNA ir neliels, vienreizējs maksājums, kuru šīs iekārtas pircējs maksā autoriem, izpildītājiem, producentiem, aktieriem, filmu producentiem par atļauju kopēt privātām vajadzībām autordarbus.