Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Pasaules ekonomikas atkopšanās būs jāīsteno ar pēckara domāšanu un stratēģiju

Foto: AFP / Scanpix

Pandēmijas ietekme uz lielākajām ekonomikām kopumā ir bijusi četras reizes sliktāka nekā 2008. gada finanšu krīzes laikā. Šobrīd var vērot situāciju, ka no ekonomikas faktiski izslēdz vairākus sektorus. Pašreizējā situācija ekonomikā ir tāda, ka pret Covid-19 radītajiem draudiem ir jācīnās gluži kā karā, kur smagāk cietušās nozares ir galvenās konflikta zonas.

Brīžiem šķiet, ka pasaule tā līdz galam nav apzinājusies, cik postoša ekonomikai ir izrādījusies Covid-19 pandēmija. Jau kopš pērnā gada pavasara mēs katru dienu skaitām – cik cilvēku saslimuši, cik izveseļojušies, bet cik daudziem dzīves ceļš ir noslēdzies. Mēs esam mazliet vieglprātīgi izturējušies pret bezdarba pieaugumu, it īpaši attīstītākajās valstīs, kur, cīnoties par sabiedrības veselību, ir slēgti atsevišķi ekonomikas sektori.

Kā jau pieminēts iepriekš, pandēmijas ietekme uz ekonomiku ir aptuveni četras reizes sliktāka, nekā tas bija 2008. gada finanšu krīzes laikā. 2020. gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika, kas ir pasaulē lielākā, piedzīvoja kritumu par 9,1%. Salīdzinot – 2009. gada otrajā ceturksnī kritums bija par 2%.

Eirozonas ekonomikas sarukums bija vēl lielāks – par teju 12%. Daudzās attīstītajās valstīs atsevišķas ekonomikas nozares tika pilnībā izslēgtas no jebkādas aktivitātes. Vienīgā analoģija, kad tas var notikt, ir karš. Lai šos sektorus atjaunotu, būs nepieciešams izmantot pēckara situācijas domāšanu.

Svarīgākais
Uz augšu