Brexit vienošanās: ārlietu ministrs sasauks valdības ārkārtas sēdi Latvijas pozīcijas noformulēšanai (3)

Kā stāstīja ārlietu ministrs, viņš cer, ka tā varēs notikt jau pirmdien, 28.decembrī, jo ES dalībvalstīm jāiekļaujas diezgan saspringtā grafikā.

Rinkēvičs skaidroja, ka dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija, piekritīs, tad ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.

Ministrs piebilda, ka to jāparaksta faktiski līdz 31.decembrim, jo no 1.janvāra dokumentam jau jāstājas spēkā.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka vēl Saeimas Eiropas lietu komisijā ir jāapstiprina šī pozīcija, proti, ka Latvija atbalsta vienošanās par pēcbreksita attiecībām parakstīšanu. Tas ir gan valdības, gan Saeimas komisijas lēmums.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Ārlietu ministrijā brīdināja kolēģus Saeimā un valdībā jau pirms Ziemassvētkiem, ka, ja šo vienošanos panāks, tad, visticamāk, būs šīs divas ārkārtas sēdes jāorganizē.

"Patlaban dokuments vēl tiek analizēts, un cerams pirmdienas rītā varēsim valdībai iesniegt priekšlikumus, un jau pirmdien varētu notikt valdības sēde, kurai sekotu Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde," uzsvēra ministrs.

Kā ziņots, ES un Lielbritānija ceturtdien sarunās Briselē panākušas vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES 31.janvārī, un pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Lielbritānijas parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) informācija, 2019.gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lielbritāniju bija 1,6 miljardi eiro, kas ierindoja Lielbritāniju 7.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā.

Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lielbritāniju bija 1,1 miljards eiro, kas veidoja 5,8% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports bija 519,5 miljonu eiro apmērā, kas veidoja 2,8% no Latvijas importa.

Pagājušajā gadā Latvijas preču eksports uz Lielbritāniju bija 709,3 miljoni eiro, bet pakalpojumu eksports - 352 miljoni eiro.

Lielākā daļa jeb 61% no preču eksporta uz Lielbritāniju ir koksne un tās izstrādājumi. Atbilstoši LAA datiem, 2019.gadā uz Lielbritāniju koksne un tās izstrādājumi tika eksportēti 430 miljonu eiro vērtībā. Tam ar 61 miljonu eiro seko metāli un to izstrādājumi, kā arī mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas, kas 2019.gadā uz Lielbritāniju eksportēti 41 miljona eiro apmērā.

2019. gada beigās Lielbritānijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 214 miljoni eiro, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Lielbritānijā bija 24 miljoni eiro. Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Lielbritānija ierindojas 11.vietā ar kopējo investīciju apjomu 242,9 miljonu eiro un 690 aktīviem uzņēmumiem.