:format(webp)/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
To, vai Rīgas Rātslaukumā 1510. gadā atradusies pirmā Ziemassvētku eglīte, neapstiprina neviens tiešs dokumentārs pierādījums. Tomēr Rīgas Kuģniecības un Vēstures muzejs mums atklāja citu skaistu leģendu, kā arī muzejā aplūkojama, iespējams, senākā eglīšu mantiņa. Lasi un uzzini!
Fakts, ka tieši Rīga ir Ziemassvētku eglītes kulta aizsākuma vieta neapstiprina neviens dokuments, viss balstās uz Melngalvju šrāgas atrodamu ierakstu, par 1510. gada ziemas svētku svinībām un atsauce uz kādu agrāku šādu pašu notikumu 1476. gadā.
/nginx/o/2020/12/25/13547302t1h5c36.jpg)
"Tajās minēts, ka kāds koks tolaik ir pušķots, taču nav zināms, ne kas tas par koku bijis, ne kā tas dekorēts. Arī laiks, kad norisinājās šīs svinības bija nevis Ziemassvētki, bet gan Vaslāvji, - ziemas beigas un gavēņa sākums," stāsta muzeja gide Irēna Strēle.
Vēlāk šis "koks", kas tikpat labi varēja būt arī no koka nūjām veidota instalācija, Vastlāvju beigās pirms Zvaigznes dienas ar dziesmām un dejām tika iznests ārpus Melngalvju nama, kuru tas bija greznojis visu Ziemassvētku laiku, un turpat, Rātslaukumā, sadedzināts.
Šrāgas liecina par līdzīgu tradīciju arī Tallinā (tolaik - Rēvelē) 1441., 1442. un 1514. gadā.
Taču, lai arī ko stāstītu senie raksti, Rīgā Rātslaukumā uz piemiņas plāksnes, kas veltīta svētku eglei, ir rakstīts: "Pirmā Jaungada egle Rīgā - 1510. gads".
/nginx/o/2020/12/25/13547303t1h1b0d.jpg)
/nginx/o/2020/12/25/13547304t1h730c.jpg)
/nginx/o/2020/12/25/13547288t1h9656.jpg)
/nginx/o/2020/12/25/13547307t1hea56.jpg)