Baznīcu un reliģisko savienību vadītāji lūdz nostiprināt Satversmē savu izpratni par ģimeni (55)

Pēc viņa teiktā, Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) un Saeimas deputātiem adresēto aicinājumu attālināti saskaņojuši vairāki reliģisko kopienu vadītāji.

Aicinājumā minēts Satversmes tiesas (ST) spriedums, ar kuru ļauts viendzimuma pāriem izmantot desmit dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Reliģisko savienību līderi norāda, ka minētais spriedums ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā un likumdevējiem tas sagādās "nopietnus izaicinājumus nākotnē".

Reliģisko kopienu vadītāju ieskatā, Latvijas identitātes saglabāšanas un sekmīgas attīstības stūrakmens ir Satversmē apliecināto vērtību nostiprināšana un īstenošana dzīvē. "Saskaņā ar Satversmi, Latvijā tiek aizsargāta ģimene un laulība, kas ir saliedētas sabiedrības pamats. Daudzus gadsimtus mūsu sabiedrībā nebija neskaidrību par to, kas ir ģimene, tādēļ Satversmē nav iekļauta tās skaidra definīcija," pauduši aicinājuma autori, uzsverot, ka pašreizējās norises liecina - ir pienācis laiks to darīt, līdzīgi kā iepriekš bija nepieciešams definēt, kas ir laulība.

Pēc reliģisko kopienu pārstāvju paustā, to, kā ģimeni izprata Satversmes autori un tiesību sistēmas veidotāji, apliecinot tas, ka šajā sistēmā ģimene ir nepārprotami balstīta viena vīrieša un vienas sievietes laulībā.

Atsaucoties uz Civillikuma Pirmo daļu, vēstules autori norāda, ka regulētais ģimenes tiesību institūts sistemātiski paredz laulību kā ģimenes objektīvo pamatu. Reliģisko kopienu pārstāvji arī uzsvēruši, ka šis princips ir nostiprināts zemāka juridiska spēka tiesību aktos un atsevišķās normās. Vēstules autoru ieskatā, mainot ģimenes jēdziena saturu, runa būtu nevis par tiesību sistēmas papildināšanu, bet par tās fundamentālu pārveidošanu.

"Tā pati ģimenes izpratne ir apliecināta gan latviešu un lībiešu tradīcijās, gan latviskajā dzīvesziņā, gan kristīgajās vērtībās, kas saskaņā ar Satversmes preambulu kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā," akcentējuši reliģisko kopienu vadītāji, uzsverot, ka atteikšanās no šādas izpratnes būtu atteikšanās arī no vērtībām un identitātes, kas nostiprināta Satversmē.

Vēstules autori vērsuši uzmanību, ka, esot pastāvīgā saskarsmē ar Latvijas iedzīvotājiem, gūta pārliecība, ka pašreizējā tiesību sistēmā atspoguļotā ģimenes izpratne bauda plašu atbalstu un mēģinājumi to mainīt nav guvuši panākumus demokrātiskā ceļā. Reliģisko kopienu vadītāju novērojumi liecina, ka šos ierosinājumus visbiežāk pamato ar citu valstu pieredzi un dažādiem motivācijas avotiem ārpus Latvijas.

"Tomēr jāatceras, ka mūsu tiesību sistēma tika pamatīgi pārbaudīta, saskaņota un atzīta par pietiekami labu, lai Latviju - 21.gadsimtā! - uzņemtu Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvijas likumi, tajā skaitā Civillikums, tika harmonizēts ar atbilstošajām ES normām," pauduši vēstules autori.

Viņi norādījuši, ka tieši tādēļ pārveidot ģimenes tiesības nav vajadzīgs un neviens arī nevar "mums pieprasīt atteikties no savas identitātes". Vēstules autori uzskata, ka, domājot par visas sabiedrības labumu un valsts nākotni, vispirms jārūpējas par bērnu labklājību un tiesībām.

Reliģisko kopienu vadītāju ieskatā neviens nevar noliegt, ka optimāla vide, kurā bērnam nākt pasaulē un uzaugt, ir ģimene, kurā tēvs un māte kā vīrs un sieva ir savienoti stabilā laulībā. Pēc viņu paustā, abas lomas un abu dzimumu pārstāvju līdzdalība ir būtiska bērnu pilnvērtīgai audzināšanai un attīstībai, tādēļ valstij vajadzētu atzīt par savu prioritāti lietot visus motivēšanas un atbalsta instrumentus, lai "veidot tādas ģimenes būtu droši un pievilcīgi".

Vēstules autori lūdz, "lai, veidojot regulējumu sakarā ar 2020.gada 12.novembra ST lēmumu, netiktu skarta Satversmē nostiprinātā laulības izpratne kā savienība starp vīrieti un sievieti". Viņi arī lūdz nostiprināt Satversmē izpratni par ģimeni kā savienību, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti.

Mana atklātā vēsts baznīckungiem: Satversmes 99.pantā teikts, ka "baznīca ir atdalīta no valsts". Rokas nost! https://t.co/BfRDi1pE2u

— Auri (@Naktene) December 27, 2020

Vēstuli parakstījis Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, un tā saskaņota ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru, Latvijas Romas katoļu baznīcas Liepājas bīskapu - Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētāju Viktoru Stulpinu un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Kasparu Šternu.

Tāpat aicinājumam pievienojies Armēņu apustuliskās baznīcas Baltijas valstu diecēzes bīskaps Vardans Navasardjans, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Žilko, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Davids Kagans, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs un kristiešu draudzes "Prieka vēsts" vecākais mācītājs Vilnis Gleške.

Kā ziņots, ST novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.

Minētais ST spriedums izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un kārtējo reizi raisīja diskusijas par dažādu ģimenes modeļu atzīšanu vai neatzīšanu.