Atsaucoties uz Civillikuma Pirmo daļu, vēstules autori norāda, ka regulētais ģimenes tiesību institūts sistemātiski paredz laulību kā ģimenes objektīvo pamatu. Reliģisko kopienu pārstāvji arī uzsvēruši, ka šis princips ir nostiprināts zemāka juridiska spēka tiesību aktos un atsevišķās normās. Vēstules autoru ieskatā, mainot ģimenes jēdziena saturu, runa būtu nevis par tiesību sistēmas papildināšanu, bet par tās fundamentālu pārveidošanu.
"Tā pati ģimenes izpratne ir apliecināta gan latviešu un lībiešu tradīcijās, gan latviskajā dzīvesziņā, gan kristīgajās vērtībās, kas saskaņā ar Satversmes preambulu kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā," akcentējuši reliģisko kopienu vadītāji, uzsverot, ka atteikšanās no šādas izpratnes būtu atteikšanās arī no vērtībām un identitātes, kas nostiprināta Satversmē.
Vēstules autori vērsuši uzmanību, ka, esot pastāvīgā saskarsmē ar Latvijas iedzīvotājiem, gūta pārliecība, ka pašreizējā tiesību sistēmā atspoguļotā ģimenes izpratne bauda plašu atbalstu un mēģinājumi to mainīt nav guvuši panākumus demokrātiskā ceļā. Reliģisko kopienu vadītāju novērojumi liecina, ka šos ierosinājumus visbiežāk pamato ar citu valstu pieredzi un dažādiem motivācijas avotiem ārpus Latvijas.
"Tomēr jāatceras, ka mūsu tiesību sistēma tika pamatīgi pārbaudīta, saskaņota un atzīta par pietiekami labu, lai Latviju - 21.gadsimtā! - uzņemtu Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvijas likumi, tajā skaitā Civillikums, tika harmonizēts ar atbilstošajām ES normām," pauduši vēstules autori.
Viņi norādījuši, ka tieši tādēļ pārveidot ģimenes tiesības nav vajadzīgs un neviens arī nevar "mums pieprasīt atteikties no savas identitātes". Vēstules autori uzskata, ka, domājot par visas sabiedrības labumu un valsts nākotni, vispirms jārūpējas par bērnu labklājību un tiesībām.