Pa mūsu Saules sistēmu “klīst” savāds pundurplanētas izmēra asteroīds (6)

8200 kilogramu smago, 4 metrus plato objektu toreiz NASA pamanīja krietnu brīdi pirms tas ielidoja Zemes atmosfērā. Tieši tāpēc pētniekiem bija laiks sagatavoties ekspedīcijai uz Sudānu, lai varētu savākt tā atliekas. Tagad jaunā pētījumā viens no šiem meteorītiem liecina, ka meteors ir atšķēlies no gigantiska asteroīda, kas varētu būt pundurplanētas Cereras izmērā. Tā ir lielākā pundurplanēta asteroīdu joslā.

Līdzīgi kā 4,6% meteorītu uz Zemes, arī šis meteorīts ir veidojies no oglekļa hondrīta. Šie melnie akmeņi satur organiskus savienojumus, kā arī dažādus minerālus un ūdeni. Šo akmeņu sastāvs var sniegt informāciju par to, kāds ir asteroīds, no kura tie atšķēlušies.

Kā vēstīts izdevumā "Live Science", pētnieku komanda ar mikroskopu izanalizēja 50 miligramus lielu paraugu šī meteorīta un atklāja, ka tā minerālais sastāvs ir unikāls.

Meteorīts sastāvēja no neparastiem minerāliem, kas veidojušies relatīvi vidējā temperatūrā un spiedienā, proti, augstākā nekā minerāli, kas parasti veido asteroīdus, un zemākā nekā planētas iekšienē. Lai veidotos viens no identificētajiem minerāliem amfibols, bija nepieciešama arī ilgstoša ūdens ietekme.

Amfibols ir pietiekami bieži sastopams uz Zemes. Iepriekš bija tikai viens gadījums, kad tas tika identificēts kādā meteorītā, proti, tas bija 1969. gadā Meksikā nokritušajā meteorītā Allende.

Augsts amfibola sastāvs meteorītā liecina, ka fragments ir atšķēlies no tāda asteroīda, kura meteorīti nekad iepriekš nav nonākuši uz Zemes.

Pastāv arī iespēja, ka daži oglekļa hondrīta paveidi vienkārši sadeg mūsu atmosfērā un nemaz nenonāk uz Zemes.

“Mēs domājam, ka Saules sistēmā ir daudz vairāk oglekļa hondrīta, nekā parāda mūsu meteorītu kolekcija,” komentēja pētnieki.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Astronomy”.