Vairums Latvijas iedzīvotāju mēdz pārsniegt ikdienā pieļaujamās alkohola normas (3)

Kā informēja aptieku tīkla pārstāve Inga Supe, gandrīz katrs desmitais vīrietis atzinis, ka alkoholu lieto regulāri un pārmērīgās devās. Savukārt sieviešu vidū šis rādītājs ir trīs reizes zemāks.

Aptaujas dati rāda, ka sievietes vairāk piedomā pie tā, lai nepārsniegtu pieļaujamās alkohola normas - tā atbildējušas 50% aptaujas dalībnieču. Savukārt vairākums vīriešu jeb 67% respondenti norāda, ka pieļaujamās alkohola normas mēdz pārsniegt.

Pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk no alkohola atkarības cieš iedzīvotāji ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem, savukārt visretāk - jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

"Mana Aptieka" farmaceite un "Tukuma Centra aptiekas" vadītāja Agnese Ritene norāda, ka pētījuma rezultāti ir gana satraucoši, jo alkohola atkarības riskam sevi ikdienā pakļauj vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Turklāt tik sensitīvā jautājumā pastāv varbūtība, ka aptaujātie norādījuši sociāli vēlamas atbildes un realitātē šis skaitlis varētu būt pat vēl augstāks.

"Diemžēl alkoholisko dzērienu lietošana daudzās valstīs, arī Latvijā, ir daļa no socializēšanās, kas to padara par tik klātesošu ikdienā. Bieži alkoholiskos dzērienus lieto, lai uzlabotu garastāvokli, atslābinātos, tomēr jāatceras, ka alkohols organismam nav nepieciešams," akcentēja Ritene, norādot, ka vērtīgākas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ir fiziskās aktivitātes, piemēram, vismaz 30 minūtes vingrošanas vai pastaigas, kas uzlabos fizisko un psihoemocionālo pašsajūtu.

Savukārt veselības centra "Vivendi" narkoloģe Ilze Maksima norādīja, ka patlaban, kad pulcēšanās ir ierobežota un cilvēki organizē tiešsaistes ballītes, nereti grādīgā dzēriena pudele, kas ierasti bija paredzēta vairākiem cilvēkiem, nu ir tikai vienam.

Viņas ieskatā vīriešu un arī sieviešu alkohola lietošanas tendence norāda, ka informācijas par devām un pārmērīgas alkohola lietošanas riskiem joprojām ir par maz vai tā nesasniedz noteiktas sabiedrības grupas. Tāpēc būtiski, ka cilvēkam informācija par pieļaujamām alkohola devām ir tikpat viegli atrodama un pieejama kā alkoholiskie dzērieni veikalu plauktos.

Speciāliste skaidroja, ka atkarība rodas, ja regulāri tiek atkārtota uzvedība, kas pēc pirmreizējās lietošanas atmiņā ir palikusi kā baudas sniedzoša lieta. Ja šo "piedzīvojumu" cenšas vēlreiz izdzīvot reti vai nelielos apjomos, tad negatīvas sekas var arī neiestāties. Tomēr, ja sāk gribēties iedzert biežāk un vairāk, lai gūtu īslaicīgu labsajūtu, psiholoģiska atkarība jau varētu būt iestājusies. Nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas svarīgi uzdot sev kontroljautājumus - vai ir laba pašsajūta, vai nav iztērēta nauda pāri sava budžeta robežām, izraisīts strīds, iegūtas traumas - šie visi ir signāli, kas liecina, ka vairs nav labi.

"Vēlams veikt inventarizāciju saviem alkohola lietošanas paradumiem - cik bieži, cik daudz, kādas ir sekas - un salīdzināt ar atmiņām par iepriekšējā gada, diviem periodu. Ja tendence ir pieaugusi, tad ir jānorauj rokas bremze - ja to laikus neizdara pats saviem spēkiem, vai vēršoties pie speciālista, tad arī līdz fiziskai atkarībai vairs nav tālu," pauda Maksima.

"Mana Aptieka un Apotheka Veselības indekss" ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits - 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem, norādīja Supe.