Ādolfs Eihmanis

Eihmanis piedzima 1906. gadā Vācijas pilsētā Zolingenē. 1932. gada novembrī viņš iestājās nacistu organizācijā SS, kur pa hierarhijas kāpnēm ātri virzījās uz augšu. 1938. gadā Eihmanis tika nosūtīts uz Vīni ar konkrētu uzdevumu – atbrīvot pilsētu no ebrejiem. Viņš izveidoja efektīvu ebreju deportēšanas centru un izpelnījās atzinību, bet jau 1939. gadā viņš ar līdzīgu uzdevumu tika nosūtīts uz Prāgu. Tajā pašā gadā Eihmanis tika pieņemts darbā SS centrālās drošības birojā Berlīnē.

Pēc kara Eihmani apcietināja ASV kareivji, tomēr 1946. gadā viņam izdevās izbēgt no gūsta. Eihmanis nomainīja vārdu un turpmākos gadus bēguļoja, līdz 1950. gadā ieradās Argentīnā, kur, pateicoties vaļīgajiem imigrācijas likumiem, daudzi nacisti pēc kara varēja rast patvērumu. 1960. gadā tika noskaidrots, ka Eihmanis ar Rikardo Klementa vārdu dzīvo Buenosairesā.

Tā paša gada maijā Argentīna svinēja 150. gadadienu kopš revolūcijas pret Spāniju, tāpēc uz svētkiem devās daudzi tūristi no visas Eiropas. Izraēlas izlūkdienests “Mossad” izmantoja šos svētkus, lai valstī iedabūtu vēl vairāk aģentu. Apzinoties, ka Argentīna varētu neizdot Eihmani Izraēlai, aģenti nolēma viņu izvest no valsts nelegāli. 11. maijā Eihmanis tika pārtverts un nolaupīts ceļā no autobusa pieturas uz savām mājām. Ņemot vērā, ka Eihmaņa ģimene apzvanīja vietējās slimnīcas, bet neziņoja policijai, Argentīnas varas iestādes neko par notiekošo nenojauta. 20. maijā Eihmanis tika sazāļots un pārģērbts par Izraēlas lidostas darbinieku, kurš cietis no galvas traumas, un slepeni nogādāts Izraēlā.

Argentīna pieprasīja Eihmani atpakaļ, tomēr Izraēla paziņoja, ka viņš ir starptautisks kara noziedznieks, tāpēc viņiem ir pilnas tiesības Eihmani sodīt. 1961. gadā Jeruzalemē sākās tiesas prāva, kas pirmo reizi vēsturē tika rādīta televīzijā. Eihmanim tika izvirzītas piecpadsmit apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci. Viņš pats apgalvoja, ka tikai sekojis pavēlēm, tomēr, neskatoties uz to, tiesa viņu atzina par vainīgu un 1961. gada 15. decembrī beidzot piesprieda pelnītu nāvessodu pakarot, kas tika izpildīts 1962. gada 31. maijā netālu no Telavivas. Viņa līķis tika kremēts, bet pelni izkaisīti jūrā.