Nozvejas jautājums Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunās bija speciāli politizēts un saasināts, jo ne vienai, ne otrai pusei tas nav izšķirošs, tādu nostāju pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA).
Zīle: Nozvejas jautājums ES un Lielbritānijas sarunās apzināti bija politizēts un saasināts (5)
Politiķis pavēstīja, ka vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti ir izklāstīta 1200 lappušu garā dokumentā, no kura politiķis ir saņēmis tās daļas, kas nav slepenas. Zīles ieskatā, panāktais ir labs risinājums, lai gan vienošanās tika novilta līdz pēdējam brīdim un abas puses bija radījušas drāmu ap noslēdzošo sarunu raundu.
Jautāts, vai EP ratificēs panākto vienošanos, Zīle atzīmēja, ka par to nav nekādu šaubu, lai arī iespējams, varbūt 100 deputāti nobalsos pret. Politiķis atzīmēja, ka sarunas starp ES un Apvienoto Karalisti noslēdzas vēlu, līdz ar to figurē arguments, ka EP nevarot paspēt iepazīties ar dokumentiem un nobalsot tā, kā šodien izdarīja Latvijas valdība.
Zīles ieskatā, tas tomēr nav nopietns arguments, jo pilnīgi skaidrs, ka lielākā daļa EP deputātu nelasīs 1200 lappušu biezo vienošanos, kas turklāt daudzās nozarēs ir komplicēta, līdz ar to ticami, ka deputāti paļausies uz to kolēģu viedokļiem, kas ir strādājuši Koordinācijas grupā.
Runājot par to, ko šī vienošanās paredz Latvijai, eiroparlamentārietis norādīja, ka viņam lielā mērā jāpaļaujas uz ārlietu ministrs Edgara Rinkēviča (JV) teikto, ka līgumos viņš neredz apdraudējumu Latvijas valstspiederīgajiem. Savukārt, kas attiecas uz Latvijas kokrūpniecības eksportu, Zīles ieskatā, muitas tarifs nulles līmenī viņiem būs izdevīgs. Tāpat kļuvis zināms, ka briti turpina dalību Eiropas pētniecības programmā "Horizonts", kas nozīmē, ka Latvijas jaunajiem talantiem ir labas iespējas programmas projektos piedalīties.
LETA jau rakstīja, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.
Ārlietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.
ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.