2. Caur ērkšķiem uz jaunu sasaukumu

Pēc tam, kad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu plānotais datums trīs reizes tika pārcelts, rīdzinieki Covid-19 pandēmijas apstākļos beidzot devās pie vēlēšanu urnām 29.augustā. Tiesa, šoreiz vēlēšanas neiztika bez skandāliem – neapzīmogotu aplokšņu dēļ vairāk nekā 600 balsu tika atzītas par nederīgām un vēlēšanu rezultāti tika apstrīdēti tiesā. Pēc balsu pārskaitīšanas jaunā dome tomēr tika apstiprināta, nesot ievērojamas pārmaiņas galvaspilsētas vadībā. Vēlēšanu rezultātā teju divas trešdaļas deputātu tajā ievēlēti pirmo reizi, bet 2.oktobrī mēra krēslā nonācis kustības “Par!” pārstāvis Mārtiņš Staķis, kurš vēlēšanās startēja kā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie!” kopīgā saraksta līderis.

Tikmēr agrāk tik labi ieeļļotais “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” tandēms pašķīdis dziļā opozīcijā. Solījumi sadarboties un dalīties amatos ar opozīciju jaunajā domē īsti nav piepildījušies, tomēr jaunā pašvaldības koalīcija vismaz neveido tik toksiskus darba apstākļus, kādus iepriekšējā sasaukuma opozicionāriem sarūpēja “Saskaņa” un GKR. Tiesa, arī Staķa vadītajai domei neklājas viegli. Pats pirmais darbiņš, ko paveica jaunais sasaukums pirmajā domes sēdē, uz kuru deputāti sanāca 2.oktobrī, bija trīs vicemēru iecelšana, lai katrai frakcijā iekļautajai partijai būtu savs postenis un atbildības joma. Daudzus vēlētājus šāds solis nepatīkami pārsteidza, taču drīz vien īpatības kadru politikā aizēnoja skandāls jaunievēlētā mēra politiskās apvienības rindās, kas izraisīja plašu rezonansi ne tikai domē, bet pavisam tiešā nozīmē nesa pārmaiņas valdībā.