Par spīti nejaukajai pandēmijai un ierobežojumiem astronomi nav sēdējuši ar klēpī saliktām rokām, bet aktīvi pētījuši un fotografējuši. Kosmosā taču vīrusa nav! Lūk, desmit labākās kosmosa fotogrāfijas 2020. gadā.
 

Galaktika “NGC 2442”, kas uzņemta ar Habla kosmisko teleskopu. Šajā galaktikā norisinājās supernovas sprādziens “SN2015F”, kuru radīja baltais punduris. Supernova bija tik spoža, ka bija redzama no Zemes pat ar nelielu teleskopu.
Galaktika “NGC 2442”, kas uzņemta ar Habla kosmisko teleskopu. Šajā galaktikā norisinājās supernovas sprādziens “SN2015F”, kuru radīja baltais punduris. Supernova bija tik spoža, ka bija redzama no Zemes pat ar nelielu teleskopu. Foto: EPA/Scanpix
Ar NASA kosmosa kuģi “Juno” uzņemtās Jupitera mākoņu virsotnes. Mazie, gaišie mākoņi attēla centrā atrodas augstāk virs Jupitera, bet tumšākās vietas - zemāk.
Ar NASA kosmosa kuģi “Juno” uzņemtās Jupitera mākoņu virsotnes. Mazie, gaišie mākoņi attēla centrā atrodas augstāk virs Jupitera, bet tumšākās vietas - zemāk. Foto: EPA/Scanpix
Viena no visu laiku detalizētākajām un kvalitatīvākajām Saules fotogrāfijām vēsturē. Fotogrāfija tika uzņemta ar 4 metrus lielo Daniela K. Inojas Saules teleskopu Havaju salās. Tajā redzama verdošā, intensīvā turbulence plazmas slānī, kas ieskauj Sauli. Izskatās, ka šī plazma ir sadalījusies šūnām līdzīgos paneļos.
Viena no visu laiku detalizētākajām un kvalitatīvākajām Saules fotogrāfijām vēsturē. Fotogrāfija tika uzņemta ar 4 metrus lielo Daniela K. Inojas Saules teleskopu Havaju salās. Tajā redzama verdošā, intensīvā turbulence plazmas slānī, kas ieskauj Sauli. Izskatās, ka šī plazma ir sadalījusies šūnām līdzīgos paneļos. Foto: Reuters/ScanPix
NASA zonde "OSIRIS-REx" pēc četru gadu lidojuma nosēžas uz asteroīda “Bennu” un savāc iežu paraugus. Gaidāms, ka zonde 2023. gadā ar iegūtajiem paraugiem atgriezīsies uz Zemes.
NASA zonde "OSIRIS-REx" pēc četru gadu lidojuma nosēžas uz asteroīda “Bennu” un savāc iežu paraugus. Gaidāms, ka zonde 2023. gadā ar iegūtajiem paraugiem atgriezīsies uz Zemes. Foto: AP/Scanpix
Kompānijas "SpaceX" zvaigžņu kuģis "SN8" gatavojas testa lidojumam. Drīz šīs raķetes nogādās cilvēku uz Marsa.
Kompānijas "SpaceX" zvaigžņu kuģis "SN8" gatavojas testa lidojumam. Drīz šīs raķetes nogādās cilvēku uz Marsa. Foto: Reuters/ScanPix
Saturna un Jupitera "lielā satuvināšanās". Lai arī abas planētas Zemes naksnīgajās debesīs atrodas tuvāk viena otrai nekā pēdējos 800 gadus, tomēr patiesībā tās nepārklājas. Savā tuvākajā punktā tās ir tikai 0,1 grādu lielā attālumā viena no otras.
Saturna un Jupitera "lielā satuvināšanās". Lai arī abas planētas Zemes naksnīgajās debesīs atrodas tuvāk viena otrai nekā pēdējos 800 gadus, tomēr patiesībā tās nepārklājas. Savā tuvākajā punktā tās ir tikai 0,1 grādu lielā attālumā viena no otras. Foto: EPA/Scanpix
2020. gada 13. jūnijā, kompānija "SpaceX" kosmosā ar raķeti "Falcon 9" nogādāja kārtējos 58 "Starlink" satelītus. Misija ne vien bija veiksmīga, bet arī izskatījās satriecoši.
2020. gada 13. jūnijā, kompānija "SpaceX" kosmosā ar raķeti "Falcon 9" nogādāja kārtējos 58 "Starlink" satelītus. Misija ne vien bija veiksmīga, bet arī izskatījās satriecoši. Foto: AP/Scanpix
Marsa izlūkošanas orbitālais aparāts mūs lutinājis ar elpu aizraujošu augstas izšķirtspējas attēlu, kurā redzams Marsa dziļākais kanjons - “Valles Marineris". Attēlā redzamais reģions veido dienvidrietumu daļu “Valles Marineris” gigantiskajai kanjonu sistēmai, kas stiepjas gar Marsa ekvatoru.
Marsa izlūkošanas orbitālais aparāts mūs lutinājis ar elpu aizraujošu augstas izšķirtspējas attēlu, kurā redzams Marsa dziļākais kanjons - “Valles Marineris". Attēlā redzamais reģions veido dienvidrietumu daļu “Valles Marineris” gigantiskajai kanjonu sistēmai, kas stiepjas gar Marsa ekvatoru. Foto: NASA/JPL/UArizona
NASA pašgājējs “Curiosity” regulāri mūs iepriecina ar brīnišķīgiem attēliem no Marsa, kur tas nolaidās 2012. gadā, tomēr jaunākā panorāma ir īpaši pārsteidzoša un detalizēta, jo tā ir salikta kopā no vairāk nekā tūkstoš attēliem.
NASA pašgājējs “Curiosity” regulāri mūs iepriecina ar brīnišķīgiem attēliem no Marsa, kur tas nolaidās 2012. gadā, tomēr jaunākā panorāma ir īpaši pārsteidzoša un detalizēta, jo tā ir salikta kopā no vairāk nekā tūkstoš attēliem. Foto: AFP / Scanpix