Būtiskākās izmaiņas sociālajā jomā - augs GMI, minimālā vecuma pensija un minimālā alga (16)

Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiek paaugstināts no līdzšinējiem 64 eiro līdz 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Savukārt minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 500 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu likme būs 34,09%, pašnodarbinātajam 31,07%.

Noteikts arī, ka mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs ir sociāli apdrošināts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet MUN maksātāja nodarbinātie ir sociāli apdrošināti kā darba ņēmēji vispārējā kārtībā. Līdz 2021.gada 30.jūnijam saglabājas līdzšinējā kārtība tiem MUN maksātājiem, kuri statusu iegūs līdz 2020.gada 31.decembrim.

Pašnodarbinātajiem, kuri bija izvēlējušies maksāt patentmaksu, jāizvēlas cits nodokļu maksāšanas režīms. Samazinātās patentmaksas maksātājiem saglabājas līdzšinējā kārtība.

Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2021.gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu vecumu.

Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas turpmāk būs atkarīgi no katra personas apdrošināšanas stāža gada. Minimālo vecuma pensiju aprēķinās, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei 136 eiro piemērojot koeficientu "1,1", un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz 15 gadus, kas nepieciešami vecuma pensijas piešķiršanai, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.

Noteikti jauni minimālie invaliditātes pensijas apmēri, kas turpmāk būs atkarīgi no invaliditātes pensijas aprēķina bāzes 136 eiro. Trešās grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas ir 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro. Otrās grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi 136 eiro, kurai piemērots koeficients "1,4". Tādējādi otrās grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs būs 190,4 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 228,2 eiro. Bet pirmās grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi 136 eiro, kurai piemērots koeficients "1,6". Tādējādi pirmās grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs būs 217,60 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 260,8 eiro -, norāda LM.

Palielinoties invaliditātes pensiju apmēriem, palielināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kas noteikti saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, minimālie apmēri, jo atlīdzību apmēri nedrīkst būt mazāki par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensiju.

Paaugstināts arī atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem, nosakot to bērniem līdz septiņu gadu vecumam 136 eiro, bet bērniem no septiņu gadu vecuma - 163 eiro. Apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksās par iepriekšējo mēnesi. Tās apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās pēc 2021.gada 1.janvāra, turpinās izmaksāt par kārtējo mēnesi.

Noteikts, ka minimālos pensiju un atlīdzību apmērus pārskatīs ne retāk kā reizi trijos gados.

Atcelts maksimālais izmaksas ierobežojums slimības pabalstam, kas tiek izmaksāts saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību.

Tāpat šogad paaugstināti valsts sociālā nodrošinājuma minimālie apmēri, kā arī personām ar pirmās un otrās invaliditātes grupu pabalsta aprēķinā piemērojamais koeficients no "1,3" uz "1,4".

Ņemot vērā, ka tiks paaugstināti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri, paaugstināsies arī apbedīšanas pabalsts nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā. Pabalsts ir noteikts mirušajai personai piešķirtā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā. To piešķir personai, kura uzņēmusies apbedīšanu. Lai arī personām ar pirmās un otrās invaliditātes grupu nodrošinājuma pabalsta apmērs ir atkarīgs no tā, vai persona iepriekšējā mēnesī ir vai nav bijusi nodarbināta, apbedīšanas pabalsta aprēķinā netiek ņemts vērā nodarbinātības fakts, tādējādi sekmējot to, ka ģimenei tiek sniegts maksimāls atbalsts sakarā ar tuvinieka nāvi.

Valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm, tas būs 109 eiro mēnesī līdzšinējo 100 eiro apmērā. Līdz 30.aprīlim valsts sociālo pabalstu piešķirs un izmaksās tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020.gada 31.decembrim, proti, 100 eiro apmērā, savukārt pārrēķinu un valsts sociālā pabalsta starpības izmaksu par periodu no 1.janvāra līdz 30.aprīlim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās līdz 1.jūnijam.

Par bērniem ar invaliditāti neatkarīgi no tā, vai bērns turpina mācības pēc 15 gadu sasniegšanas, tiks turpināta ģimenes valsts pabalsta izmaksa līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai. Arī šim pabalstam noteikts pārejas periods - to piešķirs par periodu no 1.janvāra un izmaksās ne vēlāk kā līdz 1.aprīlim.

Līdzšinējo divu gadu pēcadopcijas uzraudzības termiņa vietā ir noteikts, ka bērna, kurš adoptēts uz ārvalstīm, pēcadopcijas uzraudzība ilgs līdz bērna 18 gadu vecumam. Turklāt pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā LM pēcadopcijas ziņojums jāiesniedz divreiz gadā, katru nākamo gadu - reizi gadā.

Šogad arī paaugstinātas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves sākšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem būs 218 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 327 eiro. Grozījumi paredz arī pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja cilvēks sekmīgi mācās - 109 eiro mēnesī -, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro mēnesī. Palielināts arī pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Tagad tas noteikts 820,05 eiro apmērā.