Korupcija Rīgas domē: KNAB rosina apsūdzēt Burovu un RTAB valdes locekļus (5)

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka kāda Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājuma valdes loceklis, iespējams, mantkārīgā nolūkā, organizēja dokumenta, t.i., protokola, viltošanu ar nolūku panākt, lai šis pats valdes loceklis nodibinājumā tiktu iecelts labāk atalgotā amatā.

Dokumentu, kas satur apzināti nepatiesu informāciju, parakstīja attiecīgā nodibinājuma dibinātāju pārstāvji, kas vienlaikus ir dokumenta pareizības apliecinātāji, proti, Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersona un biedrības pārstāvis. Tādējādi valsts amatpersona viltoja dokumentu, bet biedrības pārstāvis atbalstīja dokumenta viltošanu.

KNAB, nosūtot 2020. gada 30. janvārī uzsāktās krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.

Aģentūra LETA, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju, vēsta, ka lietā par dokumentu viltošanu KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rīgas mēru Oļegu Burovu (GKR) un Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekļiem, tostarp, Ievu Lasmani.

Bijušais RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds 2020.gada sākumā vērsās KNAB par dokumentu iespējamu viltošanu RTAB. Viņš tolaik informēja, ka dokumentu viltošana RTAB esot notikusi grupā un tajā esot iesaistīti Lasmane un Latvijas Restorānu biedrības prezidents un toreizējais biroja valdes loceklis Jānis Jenzis, kā arī toreizējais Rīgas mērs Burovs un, iespējams, arī "citi nodibinājuma dibinātāji, tiem to nezinot".

Grīnvalds publiski apgalvoja, ka tika sagrozīti dokumenti, lai Jenzi ar agrāku datumu ieceltu par nodibinājuma stratēģiskās attīstības direktoru, par ko viņam izmaksāta alga, kaut arī patiesībā līgums nav ticis noslēgts.

RTAB 2019.gada pavasarī tika ierauts korupcijas skandālā, kad KNAB sāka citu kriminālprocesu pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu. Lieta tika sākta, jo izmeklētājiem bija radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota "Saskaņas" priekšvēlēšanu kampaņai.

2019.gada 13.maijā KNAB par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī alkohols bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Tobrīd KNAB paziņoja, ka saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā.

KNAB vērš uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.