Kā 1110. gadā no debesīm pazuda Mēness (5)

Mēs par šo notikumu zinām, jo pētnieki ir izurbuši un izanalizējuši ledus paraugus no ledāja dzīlēm. Tajā zinātnieki atklāja sēra daļiņas, kas radušās no vulkāna izvirduma, sasniegušas Zemes stratosfēru un tad nonākušas atpakaļ uz Zemes, rakstīts izdevumā "Science Alert".

Ledus ļoti ilgi var glabāt sevī pierādījumus par vulkānu aktivitāti, ļaujot zinātniekiem noteikt precīzu laiku, kad noticis izvirdums. Tiesa, tas nav viegls process.

Šajā gadījumā zinātnieki pieņēma, ka sēra daļiņas ledus paraugā nonāca pēc vulkāna Hekla izvirduma Islandē 1104. gadā. Šo vulkānu dažreiz dēvē par “vārtiem uz elli”. Tiesa, kādā pētījumā tika secināts, ka sērs ledus paraugos radies krietni vēlāk. Tas savukārt nozīmē, ka Hekla nevarēja būt gigantiskā sēra mākoņa iemesls.

“Nozīmīgs atklājums, kas izriet no šī atkārtotā ledus paraugu pārskata, ir kāda nezināma vulkāniska aktivitāte 1108. gada beigās vai 1109. gada sākumā mūsu ērā. Tā saglabājās līdz 1113. gada sākumam,” pētījumā skaidroja zinātnieks Sebastjans Žilets.

Jāpiebilst, ka līdzīgas pazīmes vērojamas gan Grenlandes, gan Antarktikas ledus paraugos.

Lai noskaidrotu, kas varētu būt atbildīgs par šīm antīkajām pēdām abās zemeslodes pusēs, zinātnieki savāca vēstures avotus, kuros būtu minēti tumši un dīvaini Mēness aptumsumi, kurus savukārt varēja izraisīt milzīga izvirduma radīts mākonis stratosfērā.

Kā vēsta “NASA”, Eiropā starp 1100. un 1120. gadu mūsu ērā tika novēroti septiņi pilni Mēness aptumsumi. Starp tiem ir arī aptumsums, kas norisinājies 1110. gada maijā. Avotos rakstīts, ka šis Mēness aptumsums bijis īpaši tumšs.

“Maija mēneša piektajā vakarā spožs pie debesīm parādījās Mēness, bet vēlāk pamazām tā gaisma satumsa. Kad pienāca nakts, tas bija pilnīgi pazudis – nedz gaisma, nedz Mēness, nedz kas cits bija redzams,” Pīterboro hronikās rakstīja kāds novērotājs.

Daudzi astronomi kopš tā laika ir daudz diskutējuši par šo noslēpumaino un neparasti tumšo Mēness aptumsumu.

Gadsimtus pēc šī notikuma angļu astronoms Džordžs Frederiks Čeimberss rakstīja: “Ir acīmredzams, ka šis [aptumsums] bija “melnā” aptumsuma gadījums, kad Mēness kļūst pilnīgi neredzams.”

Par spīti tam, ka šis notikums ir tik labi zināms astronomijā, pētnieki nekad neiedomājās, ka to varētu būt izraisījis vulkāna izvirdums un vulkānisko izmešu klātbūtne stratosfērā. Tiesa, izskatās, ka tas ir visticamākais iemesls.

“Mums ir zināmi arī citi pierādījumi par šo izvirdumu, piemēram, Saules aizmiglošanās un sarkans mirdzums krēslainajās debesīs,” raksta pētnieki.

Ja laika nogrieznis ir pareizs un Hekla nav vainojama pie šā aptumsuma, jājautā, kas tad ir?

Lai arī nav iespējams to uzzināt pavisam droši, pētnieki domā, ka visticamākais skaidrojums varētu būt Japānas vulkāns Asama, kurš radīja milzīgus izvirduma mākoņus 1108. gadā, kas bija vēl lielāks izvirdums par 1783. gadā notikušo, kad bojā gāja vairāk nekā 1400 cilvēku.

Kādā dienasgrāmatas ierakstā aprakstīts 1108. gada izvirdums: “Vulkāna virsotnē bija uguns. Valdnieka dārzu klāja biezs pelnu slānis. Visi lauki un rīsu lauki bija nederīgi lietošanai. Mēs nekad šeit neko tādu nebijām redzējuši. Tā bija ļoti dīvaina un reta lieta.”

Līdz ar aculiecinieku pierakstīto pētnieki arī aplūkoja koku gredzenus, kas liecināja, ka 1109. gads bija īpaši auksts. Arī citi vēstures avoti liecina par dažādām klimata problēmām no 1109. līdz 1111. gadam.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Scientific Reports”.