Neviens nesadega, bet daudzi pārdzērās - Dublinas viskija ugunsgrēks (3)

1875. gada Dublinas viskija ugunsgrēks bija postošākais ugunsgrēks pilsētas vēsturē. Avoti vēsta, ka degošais viskijs, kas plūda pa pilsētas ielām, izskatījās kā elles ugunis. Dublinas ugunsdzēsēji bija bezspēcīgi, jo ūdens tikai palīdzēja ugunsgrēkam izplatīties vēl straujāk. Tieši tāpēc viņi liesmas centās slāpēt ar smiltīm un mēsliem. 

Lai cik banāli un dīvaini tas liktos, daži no dubliniešiem mēģināja liesmojošo alkoholu dzert taisni no ielas notekas. Beigu beigās bojā gāja 13 cilvēki, bet pilsēta tika pamatīgi sapostīta. 

Īru dzeršanas kultūra 

Kā zināms, īri ir slaveni ar daudzām lietām: literatūru, kultūru un mūžīgo cenšanos iegūt un saglabāt neatkarību no britiem. Tiesa, viens no neglaimojošākajiem, tomēr zināmākajiem faktiem, kas visiem saistās ar Īriju, ir viņu mīlestība pret alkoholu un kārtīgu iedzeršanu. Kādā 2018. gada aptaujā tika noskaidrots, ka 74 procenti no Īrijas pilsoņiem uzskata, ka pārmērīga dzeršana ir daļa no viņu kultūras. 

Pētījumā tika aptaujāti 1000 Īrijas pieaugušo un noskaidrojās arī tas, ka 73 procenti no pārmērīgajiem dzērājiem ir vīrieši. Teju puse no tiem ir jaunāki par 34 gadiem. No otras puses – priekšstati par īru "tradīcijām" tomēr lēnām mainās uz labo pusi. 

Kā vēstīts ziņu izdevumā “The Guardian”, alkohola patēriņš laika posmā no 2005. līdz 2019. gadam Īrijā ir krities par ceturto daļu – no 14,2 līdz 10,9 litriem tīra alkohola uz vienu cilvēku. 2016. gada aptaujā savukārt tika parādīts, ka alkohola patēriņš samazinājies arī nepilngadīgo vidū.  

1800. gados, protams, fiziskā labklājība netika uzskatīta par prioritāti, dodot priekšroku laika pavadīšanai krietnās burās. 1875. gada Dublinas viskija ugunsgrēks un dažu cilvēku centieni apreibt uz tā rēķina bija labs pierādījums. 

1875. gada Dublinas viskija ugunsgrēks 

Kā vēstīts vietnē “Atlas Obscura”, joprojām nav īsti skaidrs, kā aizdegās 1800 mucas viskija un 2200 eiro vērts iesala daudzums, kas kopumā pēc mūsdienu aprēķiniem radīja teju 240 tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Mums ir zināms tas, ka degošais alkohols nekavējoties sāka plūst pa pilsētas ielām, iedvešot šaušalas cilvēkos un dzīvniekos. 

Viens no 1875. gada 18. jūnija katastrofas upuriem Viljams Smits toreiz bija tikai 21 gadu vecs, rakstīts vietnē “The Irish Times”. Viņš bija vienkāršs neprecējies strādnieks, kurš ugunsgrēka brīdī satikās ar savu draugu. Padzirdējuši par notikušo, viņi, protams, nolēma doties visu aplūkot paši. 

Tās pašas dienas sākumā Melouna iesala namā tika pārbaudītas un saskaitītas 5000 mucas viskija un cita alkohola. Ap 8 no rīta atskanēja trauksme un liesmas lēnām sāka izplesties, liekot sasprāgt daudzām alkohola mucām. Rezultātā degošais šķidrums nonāca pilsētas ielās.

Kad Smits ar savu draugu ieradās notikuma vietā, liesmojošā straume bija 60 centimetru plata un 15 centimetru dziļa. Tā stiepās jau 400 metru garumā lejup pa ielu. Tā kā toreiz pilsētā bija bieži sastopami lopi, uguns straume visās malās izraisīja kviekšanu, blēšanu un maurošanu. Pārbiedētās cūkas, kas kviekdamas meklēja patvērumu, skatu padarīja vēl šausminošāku. Pārsteigtie Dublinas ugunsdzēsēji tikmēr centās no zirgu mēsliem būvēt sienas, lai savaldītu liesmojošo straumi. 

Dublinas viskija ugunsgrēka sekas 

Laikraksts “The Irish Times” 1875. gada 21. jūnijā ziņoja, ka nepieciešami trauki, lai savāktu tekošo šķidrumu. Tika ziņots arī par to, ka daži ļaudis novilkuši zābakus un izmantojuši tos kā kausus.

Beigu beigās 24 līdz nemaņai apreibuši dublinieši tika nogādāti slimnīcā. Neviens no 13 mirušajiem negāja bojā liesmu vai dūmu dēļ. Viņus nogalināja saindēšanās ar alkoholu. Viņu vidū bija arī Smits. 

Ironiski, bet mūsdienās vēsturiskajā vietā atrodas bārs.