Pārtikas tirgotāji un Reklāmas asociācija: Ir sasniegta sarkanā līnija (5)

"Darbojas nosacījumi, kas jāievēro mazumtirgotājiem un tirdzniecības vietās, piemēram, cik pircēju var atrasties uz vietas, distances ievērošana. Es neredzu jēgu šādam [reklāmu] aizliegumam, jo, ievērojot pašreizējos ierobežojumus, kur tad ir problēma?" pauž Liepiņa.

"Konkurence, brīvais tirgus, attiecīgi cenas - tas ir patērētāju interesēs. Iespēja iegādāties produktus par labāko cenu ir fundamentālas Eiropas Savienības vērtības. Es uzskatu, ka tādēļ nav pamata ķerties klāt šādiem mēriem. Nav noslēpums, ka daļai iedzīvotāju nav ienākumu vai tie ir ievērojami samazinājušies. Esošajos apstākļos, kad ir pasliktināts patērētāju ekonomiskais stāvoklis,

ar šādu lēmumu tiek pasliktināts kā patērētāju, tā ražotāju stāvoklis," norāda Liepiņa,

piebilstot, ka, viņasprāt, tas pasliktinās arī lokālo ražotāju situāciju, kuri lielākoties var piesaistīt patērētājus ar atlaidēm, jo uz vietas ražotās preces visbiežāk ir dārgākas par importa precēm.

Liepiņa norāda uz būtisku faktu, ka

"patērētājs ir tāda suga, kas meklēs izdevīgāko cenu":

"Lielākā daļa patērētāju ir cenas sensitīvi un meklēs maciņam draudzīgāko piedāvājumu, tāpat ir ļoti liels cilvēku kopums, kas ir spiesti to darīt."

LRA priekšsēdētāja modelē situāciju: ja nav reklāmas, kur ir izdevīgākā tīkotā prece, tad patērētājs būs spiests staigāt pa vairākiem veikaliem un meklēt sev tīkamāko variantu. "Es neredzu reklāmas aizliegumiem nekādu datos balstītu pamatojumu. Uzskatu, ka tas var izvērsties tikai kaitnieciski," norāda Liepiņa.

LRA šobrīd gatavo vēstuli Ekonomikas ministrijai ar lūgumu pārskatīt ierobežojumus. "Šāds formulējums neder, jo jebkura pareizi adresēta un uz patērētāja vajadzībām orientēta reklāma motivē patērētāju rīkoties – doties, taču saņemt labāko cenas piedāvājumu un izvēlēties to, tās ir fundamentālas konkurences un patērētāju tiesības.

Konkurence ir viens no galvenajiem ES ekonomikas pamatelementiem. Tā veicina ekonomiku un piedāvā patērētājiem plašāku kvalitatīvu produktu un pakalpojumu klāstu par konkurētspējīgākām cenām. Ja tiek aizliegts reklamēt cenu piedāvājumus, tas nav ne ekonomikas, ne patērētāju interesēs," norāda Liepiņa.

Kā šāds liegums provizoriski ietekmēs reklāmas tirgu?

Liepiņa norāda, ka to ir grūti paredzēt, bet uzsver, ka cenu reklāmas ir ikdiena visiem mazumtirgotājiem. "Mazumtirgotāji vienmēr reklamē aktuālās nedēļas cenu piedāvājumus, un tā ir pilnīgi tradicionāla pieeja, ka patērētājs tiek vilināts ne tikai ar zīmolu, bet arī ar cenu." Viņa izceļ, ka

šī aizlieguma iespaidā varētu ciest mazumtirgotāji, aptiekas, degviela un virkne citu uzņēmumu, ko pašlaik nevar paredzēt.

LRA priekšsēdētāja izceļ, ka "cenu un akciju limitēšana laikā" tiek ieviesta likuma kārtā, kas nosaka - jebkādiem akciju piedāvājumiem jeb cenu piedāvājumiem ir jābūt limitētā laikposmā. Viņa min, ka alternatīvu risinājumu šim aizliegumam varētu ieviest akciju pagarināšanu uz ilgāku laiku, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem nav īsā laikposmā jādrūzmējas veikalos, taču šis ir atkarīgs arī no preču realizācijas termiņa, kas šo alternatīvu apgrūtinātu.

"Es teiktu, ka vajadzētu mest mieru šim aizliegumam pēc būtības. Visu atrisina cilvēku skaita ierobežošana veikalos uz vietas un tas, ka visu var iegādāties internetā," pauž Liepiņa.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis pauda pārliecību, ka EM, piesedzoties ar labu mērķi, ir izstrādājusi risinājumu, kas rada augsni pircēju neizpratnei veikalos, prasa ievērojamas, taču nepamatotas investīcijas veikalniekiem, kas reāli nav izpildāmas tādā veidā, kā ierēdņi un politiķi to ir iecerējuši.

Asociācijas izpilddirektors atgādināja, ka atbilstoši pašreizējiem nosacījumiem veikalos var atrasties ļoti ierobežots skaits cilvēku, tirgotājiem ir jāregulē pircēju plūsma, pircējiem ir jāvalkā aizsargmaskas, jāietur distance un jādezinficē rokas.

LPTA ieskatā, ieviešot līdzšinējos ierobežojumus pārtikas mazumtirdzniecības veikalos, tika panākts maksimālais iespējamais efekts Covid-19 izplatības ierobežošanā. Pārtikas mazumtirgotāji arī ļoti atbildīgi esot izturējušies pret pircēju plūsmas uzturēšanu.

Pēc Krūzīša paustā, pircēju skaits veikalos ir samazinājies līdz pat 25%, vairums pareizi valkā sejas maskas un ievēro distancēšanos.

Tomēr "jaunas, neizprotamas idejas" par maksimālo pircēju skaitu pie kases, ierosinājums palielināt no 15 kvadrātmetriem uz 25 kvadrātmetriem vietu vienam cilvēkam veikalā, nodrošināt elektronisko plūsmas kontroli vai pat slēgt pārtikas tirdzniecības vietas uz divām nedēļām pārkāpumu gadījumā esot nesamērīgas un nepamatotas.

"Ir sasniegta sarkanā līnija. Esam pacietīgi ieviesuši vienu prasību pēc otras, bet tālāk klusēt vairs nevaram.

Pārtikas tirdzniecība ir stratēģiski svarīga nozare un smagajos pandēmijas apstākļos bijusi uzticams sabiedrotais, lai nodrošinātu cilvēkus ar visu nepieciešamo, vienlaikus neļaujot nekontrolēti izplatīties vīrusam. Vēlme padarīt pieejamus būvmateriālus un modes preces nedrīkst būt par iemeslu, lai vēl vairāk apgrūtinātu pirmās nepieciešamības preču tirgotāju darbu un padarītu jau tā smagos pārtikas mazumtirgotāju darba apstākļus neizturamus," sacīja Krūzītis.

Viņš arī pārliecināts, ka aizliegums izmantot reklāmu, lai informētu pircējus par zemākas cenas piedāvājumiem, ir pret cilvēku interesēm ietaupīt līdzekļus šajā ekonomiski smagajā laikā.