Kloviņš: Cerības, ka mēs no jaunā vīrusa paveida varēsim izvairīties, ir ļoti mazas (9)

Kloviņš uzsvēra, ka ziņas no Ogres slimnīcas nav bijušas balstītas uz laboratoriskiem novērojumiem.

"Mēs intensīvi monitorējam situāciju Latvijā un cenšamies identificēt jaunā vīrusa varianta parādīšanos. Šobrīd neesam atraduši šī varianta klātbūtni. Ogres slimnīcas baumu pamats bija tikai novērojums, ka cilvēki vairāk slimo, tam nav nekādu laboratorisku pierādījumu," atklāja zinātnieks.

Viņš pauda, ka, veicot saslimstības smaguma analīzi pēc klīniskiem datiem, ir iespējams secināt, ka vīrusa variants kļuvis smagāks, bet šādiem atzinumiem jābūt balstītam uz ļoti rūpīgiem pētījumiem.

Par spīti viltus trauksmei, cerības, ka mēs no jaunā varianta varēsim izvairīties, ir ļoti mazas.

"Tas varētu būt iespējams tikai gadījumā, ja mums būtu aizvērtas robežas un nebūtu bijusi atjaunota satiksme ar Lielbritāniju un citām valstīm,"

vērtē eksperts, uzsverot, ka nav izslēgts, ka vīrusa paveids jau ir sasniedzis Latviju.

Vīrusu var atklāt diagnostikas laboratorijās, pētot Latvijas Infektoloģijas centra iegūtus vīrusa paraugus; analīzei izmantotā metode atšķiras no ierastā Covid-19 testa.

"Šī metode ir ļoti laikietilpīga, molekulārā analīze vīrusa genoma secības noskaidrošanai aizņem vismaz vienu nedēļu. Tas arī izskaidro, kāpēc pagāja vesels mēnesis, līdz zinātnieki Lielbritānijā oficiāli apstiprināja jauno Covid-19 paveidu."

Mēs analizējam aptuveni 2-3% no visiem saslimšanas gadījumiem, vairāk ar izmantoto metodi izanalizēt nav iespējams. Labās ziņas ir tādas, ka tas liecina, ka vīruss nav izplatījies Latvijā."

Kloviņš akcentē: "Svarīgāk par to, ka mēs to atrodam, ir saprast, cik nozīmīgu daļu no visiem saslimšanas gadījumiem šis jaunais vīruss radīs, tādēļ turpinām monitorēt situāciju."

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas sabiedrībai būtu pamats raizēties par jaunā paveida izplatību, Kloviņš uzsvēra, ka esošie spēkā esošie ierobežojumi ir pietiekami, lai ierobežotu arī jaunā vīrusa tipa izplatību. Diemžēl daļa sabiedrības turpina ierobežojumus pārkāpt.

"Jaunais vīrusa paveids nav tik bīstams, lai varētu aplipināšanas tempus paātrināt apstākļos, kuros cilvēki valkā sejas maskas, ievēro distanci un seko citiem ierobežojumiem,"

atklāj zinātnieks. Taču, ja esošā saslimstības līkne nesamazinās, bet saglabājas relatīvi stabila, jaunais paveids var pasliktināt situāciju.

Zinātnieks neizslēdza iespēju, ka arī nākotnē vīruss turpinās mutēties, norādot, ka tas notiek nejaušību rezultātā.

"Pēc būtības mutāciju rašanās process ir pilnīgi nejaušs, bet tālāk notiek selekcija. Ja tā nedod vīrusam priekšrocības, tam nav iespējas nostiprināties un dominēt. Tiklīdz vīruss iegūst priekšrocību, tas to izmanto un jaunais variants sāk dominēt."

"Pagaidām tam nav pilnīgi drošu pierādījumu, taču ir pazīmes, ka vīrusa mutācijas ar palielinātu izplatību ir radušās neatkarīgi vairākas reizes. Šāda veida mutācijas bija redzamas paraugos arī pirms Anglijā reģistrētā, taču tām nebija līdzīgas iespējas izplatīties."

Kā mierinājumu zinātnieks min faktu, ka mutācijas process jau vienreiz ir noticis epidēmijas sākumā, pagājušā gada martā.

“Vīrusa paveids, kas dominē visā pasaulē, arī bija jauna vīrusa mutācija.

Tolaik tas notika tik strauji, ka cilvēki par to sāka runāt vēlāk un tam neviens nepievērsa uzmanību, jo šī mutācija jau bija visapkārt.”

Lielbritānija esot veltījusi ļoti daudz līdzekļu šī jaunā genoma izpētē, un tieši tāpēc viņi spēja šos datus atrast un salīdzināt. Lielā daļā valstu tas netiek darīts.

Jau ziņots, ka Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs tika pieļāvis, ka ārstniecības iestādē ir mediķi un pacienti, kuri inficējušies ar Covid-19 vīrusa jauno paveidu, jo "slimības lipīgums un gaitas smagums, salīdzinot ar pavasarī konstatētajām saslimšanām, ir ļoti atšķirīgs".

Vēlāk Širovs gan paziņoja, ka Covid-19 jaunais paveids slimnīcā nav laboratoriski pierādīts.