LDDK: Valsts atbalsta piešķiršanai būtu jābūt daudz aktīvākai (1)

"Nevarētu teikt, ka novembrī un decembrī bija lielas izmaksas," pauda Meņģelsone, piebilstot, ka atbalsts piešķiršana varēja būt daudz aktīvāka.

Viņa arī atzīmēja, ka ir nepieciešams noskaidrot, kas traucē uzņēmumus pieteikties valsts atbalstam, un ar kādiem šķēršļiem tiem nākas saskarties. "Tas ir tas, ko mēs kopā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju gribam noskaidrot, lai tiešām visi tie, kuriem ir nepieciešama palīdzība, to saņemtu savlaicīgi, nevis pēc ļoti garām procedūrām," pauda LDDK vadītāja.

Meņģelsone norādīja, ka atbalstu vajadzētu saņemt visiem, kuriem tā ir nepieciešama. "Ir gan pozitīvi, gan arī negatīvi piemēri, bet katrā gadījumā, ja vispār uzņēmējs, pašnodarbinātais vai patentmaksātājs vēršas pēc palīdzības, tad ne jau viņš to dara vienkārši tāpat. Tāpēc ir jādara viss, lai šiem cilvēkiem palīdzētu," viņa sacīja.

LDDK vadītāja piebilda, ka atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem atbalsta izmaksa ir atteikta kopumā 500 gadījumos, tostarp gan tāpēc, ka atbalsta pieprasītājs nav atbildis noteiktajiem kritērijiem, gan arī tāpēc, ka nav iesniegti nepieciešamie dokumenti. 

Meņģelsone minēja, ka kritēriji atbalsta piešķiršanai būtu pārskatāmi, tos nosakot salīdzinājumā ar 2019.gadu, nevis šā gada vasaru,

jo tas ļautu sniegt daudz plašāku palīdzību.

Tāpat LDDK vadītāja norādīja, ka, ieviešot ierobežojumus, valstij būtu jākonsultējas arī ar nozari. "Šo procesu nevar padarīt par slepenu, kurā valsts un ierēdniecība izdomā, bet nozare ar to iepazīstas," sacīja Meņģelsone.